Pēc notikumiem Kubulos un Aizputē, kur iecirkņa vēlēšanu komisijas locekļus Drošības policija tur aizdomās par piepalīdzēšanu atsevišķiem deputātu kandidātiem, likumdevējiem vajadzētu noteikt, ka vēlēšanu komisijām jābūt profesionālām un politiski neitrālām, aģentūrai LETA izteicies Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Viņš norāda, ka patlaban likums “Par pilsētu, rajonu, novadu un pagastu vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām” nosaka, ka tiesības izvirzīt un pieteikt savus pārstāvjus vēlēšanu komisijā ir reģistrēto politisko organizāciju (partiju) vai to apvienību centrālajām pastāvīgi funkcionējošām vadības institūcijām, kā arī katram attiecīgās pašvaldības deputātam, rajona padomes loceklim vai ne mazāk kā desmit balsstiesīgiem Latvijas pilsoņiem.

Likumdevējs ir vienīgi noteicis, ka “vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas izveidojamas no Latvijas pilsoņiem, kuri prot latviešu valodu un kuriem ir vismaz vispārējā vidējā izglītība”. Par vēlēšanu komisijas vai iecirkņa komisijas locekli nevar būt Saeimas, attiecīgās pilsētas domes, novada domes vai pagasta padomes deputāts vai persona, kura ir pieteikta par deputāta kandidātu vai ir kandidātu saraksta iesniedzēja.

Pilsētas, rajona, novada vai pagasta vēlēšanu komisiju ievēlē attiecīgās pilsētas dome, rajona padome, novada dome vai pagasta padome, un bieži vien tiek nobalsots par valdošās koalīcijas ieteiktajiem pārstāvjiem. Ja likumā būtu noteikts, ka jāveido tā dēvētās varavīksnes vēlēšanu komisijas, kurās būtu pārstāvēti visi attiecīgajā pašvaldībā ievēlētie politiskie spēki, arī tad būtu lielāka garantija, ka, skaitot balsis, vēlēšanu komisijas loceklis nemēģinās pievilkt kādu plusu savējiem, uzskata CVK priekšsēdētājs. A.Cimdars arī uzskata, ka likumā būtu jāpastiprina vēlēšanu komisiju hierarhija, dodot tiesības vai pat uzliekot par pienākumu sekot zemākstāvošo vēlēšanu komisiju darbībai. Patlaban pat CVK nav tiesību pieprasīt pašvaldībai nomainīt acīm redzami nepiemērotus vēlēšanu komisiju vadītājus, kuri vai nu vāji orientējas likumos, vai arī nav pietiekami godprātīgi un apzinīgi.

CVK priekšsēdētājs domā, ka arī partiju deleģētajiem novērotājiem vajadzētu ne tikai inspicēt vēlēšanu iecirkņus balsošanas dienā, bet noteikti sekot, kā tiek saskaitītas balsis. “Katram, kas pārkāpj vēlēšanu likumu, ir jāapzinās, ka par to neizbēgami sekos sods,” norāda A.Cimdars. Pēc Krimināllikuma 92.panta par vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošanu, nepareizu balsu saskaitīšanu un aizklātas balsošanas pārkāpšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona vai vēlēšanu komisijas loceklis, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, piespiedu darbu vai naudassodu līdz 80 minimālajām mēnešalgām.

Liepājas rajona Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Laila Kivila piebilst, ka līdz šim gan nav jutusi lielu interesi no sabiedrības par iespēju iesaistīties vēlēšanu komisijas darbā, lai gan likumā šāda iespēja ir paredzēta. Un tāpēc iznākt tā, ka komisijā turpina darboties tie paši cilvēki, kam jau ir pieredze. “Vispirms komisijas locekļiem ir svarīgi saprast tieši organizatoriskas lietas, jāprot darboties ar datoru, jābūt atbilstošajām prasmēm. Tāpat nepieciešams arī brīvs laiks darbam komisijā, tas nemaz nav tik vienkārši, tāpēc pat tur, kur pēc kādām vēlēšanām vietējā sabiedrībā izskan kādi netieši pārmetumi vēlēšanu komisijai, nereti izsludinot jaunu pieteikšanos, jaunus kandidātus nevar sagaidīt,” saka L.Kivila. Viņa norāda, ka kaut kādu neitralitāti būs grūti panākt arī mazā pagastā, kur, protams, parasti komisijas locekļi ir tie paši pašvaldības darbinieki, turklāt, lai kā tas arī būtu, likums paredz arī atbildību vēlēšanu komisijas locekļiem.