Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Grobiņā uzstādīts “Elektronisko sakaru” radiomonitoringa antenu tornis

Nevienu šodien vairs neapmierina pēkšņi pārtrūkusi telefona saruna vai ziņu sižeta vidū pazudis internets. Par to, lai šo pakalpojumu sniedzēji varētu strādāt netraucēti, Latvijā līdz šim rūpējās deviņas radiofrekvenču spektra monitoringa stacijas. Nu tām pievienojusies desmitā – jaunuzcelts radiomonitoringa antenu tornis Liepājas ezera krastā Grobiņas pagastā.

Grobiņā uzstādīts “Elektronisko sakaru” radiomonitoringa antenu tornis
Foto: Egons Zīverts
24.08.2021 11:32

"Kurzemes Vārds"/TV "Kurzeme"

Atslēgvārdi

Torņa atklāšana 23.augustā sakrita ar valsts akciju sabiedrības “Elektroniskie sakari” (VAS ES) 30 gadu jubileju. 1991.gadā šai datumā veikts pirmais ieraksts Uzņēmumu reģistrā, dibinot elektrosakaru inspekciju, stāstīja VAS ES valdes priekšsēdētājs Jānis Bārda.

Kāpēc Grobiņas pagasts? J. Bārda skaidroja, ka šī nomaļā vieta ir droša monitoringa tornim, tas te nevienam netraucē. “Netālu ir Liepājas pilsēta, osta, lidosta un citi objekti, kur notiek intensīvākā sakaru izmantošana,” viņš uzsvēra novietojuma stratēģisko nozīmi. Liepājā uz “Liepājas metalurga” ēkas jumta joprojām darbojas fiksētais radiomonitoringa punkts. Tomēr nācies meklēt citus variantus, jo saņēmuši paziņojumus par elektrības atslēgšanu, pastāsta VAS ES vadītājs.

Visā Latvijā ir ar mobilām mērlaboratorijām aprīkoti reģionālie punkti, kas kombinējas ar fiksētajām stacijām. Atšķirībā no deviņām esošajām šis tornis ir būvēts pilnīgi no jauna.

“Šis ir draudzīgais tornis, tas nerada nekādus ārējus starojumus, kas varētu ietekmēt cilvēku veselību,” norādīja J. Bārda.

“Esam vērotāji. Antena iegūst informāciju par to, kas notiek gaisā, par to, vai frekvences lieto tie, kuri par tām maksā. Aiz šī torņa, kas ievāc informāciju, tālāk ir smadzenes Rīgā, kas informāciju uzreiz apstrādā. Ja redzam atkāpes no normas, momentā varam reaģēt. Strādājam ar pašu radītu programmatūru, iegūstot datus par to, kas inženieriem būtu jādara, lai novērstu izmaiņas frekvencēs.”

Tornī novietotās aparatūras darbības frekvenču josla ir pati pieprasītākā un plašāk izmantotā – no 30 megaherciem līdz trīs gigaherciem, atklāja VAS ES Radiofrekvenču uzraudzības nodaļas vadītājs Lauris Labanovskis. “Šajā frekvenču joslā Latvijā darbojas FM skaņas un televīzijas apraide, gaisa satiksmes, kuģniecības, dzelzceļa satiksmes sakari, policijas, robežsardzes, ugunsdzēsēju, neatliekamās medicīniskās palīdzības radiosakari, publiskie mobilie sakari. Tornis ir acis un ausis neredzamās pasaules novērošanai,” viņš salīdzināja.

Pateicoties atrašanās vietai, iespējams uztvert un analizēt signālus gan uz sauszemes, gan Baltijas jūrā, gan arī gaisa telpā vismaz vairāku desmitu kilometru rādiusā.

VAS ES speciālisti parādīja, kā iekārtas atrod konkrētu signālu, kas nāk no kādas radiostacijas Lietuvā. L. Labanovskis pastāstīja, ka tuvākajā laikā tornī uzstādīs arī signālu virzienu noteikšanas iekārtu – pelengatoru. Ar to operatīvi noteiks signāla atrašanās vietu dabā. Tā nelegālus raidītājus vai frekvenču slāpētājus, kas rada sakaru traucējumus, varēs izķert uzreiz, ja nepieciešams, piesaistot arī drošības struktūras.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs torņa atklāšanā atzīmēja, ka, raugoties uz valsts attīstības perspektīvu, nākamo desmitgadi aizvadīsim digitālā dimensijā. “Covid-19 krīze mūs piespiedusi daudz vairāk uzturēties digitālajā vidē un izmantot tās priekšrocības. Arī radiofrekvenču spektrs ir resurss, viens no pamatakmeņiem komunikācijai digitālajā telpā un sakariem. Tā kā šis resurss ir ierobežots, tam jābūt efektīvi izmantotam un tīram,” teica ministrs.

VAS ES pārstāvji uzsvēra agrākā Grobiņas novada un tagadējā Dienvidkurzemes novada pašvaldības atsaucību un labo sadarbību. “Lai šī vieta nodrošinātu lietas, kas kalpo visai valstij,” novēlēja domes priekšsēdētājs Aivars Priedols.

Torņa izmaksas bez radiomonitoringa antenām, kas tajā pašreiz ir uzstādītas, veido 130 250 eiro ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), savukārt kopā ar antenām izmaksas ir 257 891 eiro ar PVN.

Tuvāko trīs gadu laikā “Elektronisko sakaru” attīstības stratēģija neparedz jauna torņa būvniecību. Uzņēmuma radiofrekvenču uzraudzības funkciju pagaidām nodrošina esošā infrastruktūra.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz