Piektdiena, 27. novembris Lauris, Norberts
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Gružu kalni atkritumkompānijas pagalmā

Gružu kalni atkritumkompānijas pagalmā
06.07.2006 16:36

0

“Man nav pieņemama situācija, ka vietā, kur vieni cenšas savus īpašumus sakopt, citi zemes īpašnieki piekrastes kāpās, 300 metru aizsargjolsā, ber būvgružus,” sacīja Austrālijas latvietis Džeks Lovs, pirms Jāņiem ierodoties “Kurzemes Vārda” redakcijā.

Visu ātri nolīdzina

Pēc viņa uzaicinājuma 20.jūnijā uz Pērkoni devās arī Valsts vides dienesta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Piesārņojumu kontroles daļas vadītāja Māra Muceniece, kurai pievienojās “Kurzemes Vārds”. Piekrastē tik tiešām bija izbērtas vairākas kravas būvgružu. Inspektore secināja, ka kaudzēs ir ne tikai būvgruži, bet arī dažādi piemaisījumi. Teritorijā saimniekojošā uzņēmuma “Nordia” valdes priekšsēdētājs Ilmārs Pelnēns paskaidroja, ka būvgružus šeit ved aptuveni mēnesi un tos paredzēts uzglabāt uz laiku, kamēr tiks iegādāta speciāla iekārta būvgružu šķirošanai. Tad kaudzes tikšot pārstrādātas. I.Pelnēns stāstīja, ka tas notiks mēneša laikā un solīja uzrādīt atļauju būvgružu pagaidu uzglabāšanai, kas esot “Nordia” birojā.
Diemžēl pirmdien, kad inspektore gaida ierodamies uzņēmuma pārstāvi lietas noskaidrošanai, situācija jau mainījusies, jo pašās pirmssvētku dienās, jau 22.jūnijā, atkritumu kalni izlīdzināti. I.Pelnēns “Kurzemes Vārdam” norāda, ka tie sašķiroti un grunts izlīdzināta, tāpēc diez vai tas uzskatāms par tik rupju pārkāpumu, cik liels ir ap šo lietu saceltais troksnis. Inspektore gan sastāda vēl vienu aktu un teic, ka “nu jau tas viss sāk izskatīties nesmukāk”. Izrādās, arī atļaujas šajā vietā uzglabāt būvgružus uzņēmumam “Nordia” tomēr nav. “Juridiski vēl turpinām noskaidrot lietas apstākļus, tādēļ lēmums par sodu vēl nav pieņemts, bet devām uzņēmumam desmit dienas laika, lai sastādītu plānu, kā pilnībā rekultivēt teritoriju pēc vides piegružošanas.” To, ka viss tiks sakārtots, “Kurzemes Vārdam” sola arī I.Pelnēns.

Būs bargs sods

M.Muceniece gan norāda, ka piegružotā teritorija atrodas jūras aizsargjoslā, tāpēc viss tik vienkārši nav. Likumā gan nav skaidri traktēta situācija, kādā konstatēts šāda veida piesārņojums, tāpēc vides uzraugi vēl konsultējas par nodarījuma smagumu. Taču M.Muceniece paskaidroja, ka jau tagad secināts – uzņēmēji pārkāpuši tiem izsniegtās atkritumu apsaimniekošanas atļaujas nosacījumus un turklāt piegružojuši vidi, tāpēc uzņēmumam “Nordia” noteikti nāksies maksāt sodu, par kura apmēriem vēl tiks lemts, šonedēļ atkārtoti tiekoties ar I.Pelnēnu.
“Es uzskatu, ka vienam jāseko tūlīt – “Nordia” valdes loceklim Jānim Otaņķim, kas ir arī Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks, jāatstāj savs amats pašvaldībā,” uzstāj Džeks Lovs un norāda, ka tieši tādai jābūt reakcijai pēc šāda nodarījuma, piebilstot, ka ir gatavs aizstāvēties arī tiesā. “Topošajā Nīcas pagasta teritorijas plānojumā zeme pie šī īpašuma tuvāk jūrai ir iezīmēta kā tūrisma un rekreācijas zona, taču man nav īsti skaidrs, kā cilvēki tur nokļūs, ja no plāna pazudusi iecere veidot pieeju jūrai gar “Nordia” īpašuma robežu. Tagad es saprotu, kāpēc īpašnieki nevēlas, lai tur būtu ceļš – tad viņi nevarēs darīt, ko vēlas,” saka Dž.Lovs, kurš saimnieko netālajā mātes īpašumā Pērkonē.

Kaimiņi izsaka pretenzijas

Arī “Nordia” kaimiņš Ilgonis, kas nevēlējās, lai presē izpauž viņa uzvārdu, “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka uzņēmums šeit periodiski atkritumus berot jau vairāku gadu garumā. “Dažreiz kaudžu ir mazāk, dažreiz vairāk,” viņš saka. Iespējams, ka tās nolīdzinot, varbūt vēlāk kaut kur aizvedot. Kaimiņi nekur sūdzējušies neesot, jo avīzē lasījuši, ka šeit visas darbības saskaņotas ar pagastu un notiek atkritumu šķirošana. Ilgonis norāda, ka atkritumkompānijas saimniekošana pašā jūras malā gan neapmierinot nevienu no apkārtējo īpašumu saimniekiem. “Mēs negribam, lai šeit darbojas tāds uzņēmums, jo pa gaisu lido polietilēna maisiņi. Es arī nevaru savu īpašumu nevienam pārdot,” saka Ilgonis. I.Pelnēns savukārt norāda, ka jaunie kaimiņi, kas tagad izsaka pretenzijas, uzradušies pēc tam, kad “Nordia” šeit jau darbojusies, tādēļ viņiem bija jārēķinās ar šādu ražotni kaimiņos. “Apkārtējie var būt mums pateicīgi, ka pamazām vien šo padomju armijas pamesto degradēto teritoriju savu iespēju robežās, liekot latu pie lata, esam centušies sakārtot,” saka I.Pelnēns. Uz pārmetumiem, ka uzņēmuma teritorija nav norobežota, “Nordia” direktors skaidro, ka neesot bijis prāta darbs uz kāpas celt žogu, turklāt vietās, kur nav žoga, nenotiekot arī nekāda saimnieciskā darbība.

Šobrīd aktuāli

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz