Gūst pieredzi par bioenerģiju
Vācu uzņēmējs Timzens Hauke, kas Aisterē izveidojis lauksaimniecības uzņēmumu SIA” Balticagrar”, jau vasarā bija apsolījis, ka aizvedīs latviešu kolēģus uz Vāciju, lai tur kopīgi apskatītos, kā audzēt kukurūzas zaļo masu un tad to izmantot bioenerģijas ražošanai. Tagad šis nodoms ir piepildīts. Durbenieki jau atgriezušies mājās ar vērtīgu pieredzi.
Novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa pastāstīja, ka Vāciju apmeklēja Novada domes priekšsēdētājs Uldis Strazds, izpilddirektors Vilnis Kārkliņš, SIA “Durbes KS” valdes priekšsēdētājs Ilgonis Sprūds, zemnieks Ēriks Putra ar vecāko dēlu Edgaru, kā arī SIA “Balticagrar” pārvaldnieks Aldis Priedīte. Brauciena galvenais mērķis bijis bioenerģijas ražotne, kas 2007.gadā uzcelta nelielā Siverstedas ciematā Rietumvācijā. Siltumu un elektroenerģiju tur iegūst no kukurūzas zaļās masas, ko vispirms skābē, bet pēc tam, pievienojot kūtsmēslus, raudzē īpašos un hermētiski noslēgtos torņos.
Līdzīgi kā tas notiek pie mums ar vēja rotoru ražoto enerģiju, arī Vācijā šādi saražoto, maksājot dubultu tarifu, iepērk valsts, bet siltumu pa īpaši uzbūvētu trasi novada dzīvojamo māju, skolas un citu iestāžu apkurināšanai. Daļa no saražotā siltuma tiekot izmantota koģenerācijas stacijas darbināšanai, bet izmantotā biomasa kalpo kā lielisks mēslojums dažādu lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
Uzturoties Vācijā, durbeniekiem arī bijusi iespēja pavērot, kā darbojas moderns un datorizēts cūkaudzēšanas komplekss, kur gadā nobaro ap 4300 cūku, kā arī rapšu sēklu selekcijas stacija, kas nodarbojas ar jaunu šķirņu veidošanu. Tā sadarbojoties arī ar mūsu valstī strādājošajām firmām SIA “Latraps” un SIA” Latvijas sēklas”, tāpēc Vācijā izaudzētu rapšu šķirņu sēklas iespējams iegādāties arī te.
M.Lankupa teica, ka zemnieku saimniecības “Pīlādži 1” saimnieka atvase Edgars Putra, tāpat kā SIA “Balticagrar” īpašnieks T.Hauke, plānojis pievērsties bioenerģijas ražošanai. Taču tagad, redzot smagos ekonomiskos apstākļus un neziņu, nolēmis tomēr kādu laiku nogaidīt, jo ražotnes izmaksas sasniedzot 2,5 miljonus eiro un ar tādu summu nevar riskēt, ja nav zināms, vai to izdosies atpelnīt un atdot kreditoriem.
Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”
Dairas Veilandes foto
Durbenieki izpēta ražotni, kur enerģiju iegūst no zaļās kukurūzas masas.