Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ieilgušais sausums rada kreņķus

Ieilgušais sausums rada kreņķus
20.07.2006 08:16

0

Par to, ka lietus mākoņu deficīts šovasar ir radījis tiešus zaudējumus dārzeņu un cukurbiešu audzētājiem, neviens vairs nešaubās. Aplaistīt visas platības nekādi nav iespējams. Zemkopji jau pareģo, ka sausums atbalsosies rudenī, jo tirgū pietrūks kartupeļu. Taču vienlīdz satraukušies ir arī piensaimnieki, jo visā Latvijā atāls neaug, ganības pamazām izdeg un lopiem sāk pietrūkt barības. Vakar painteresējāmies, kāda situācija šajā ziņā valda Lejaskurzemē?


Aivars Ķeris,
Priekules pagasta zemnieku saimniecības “Ašmi” īpašnieks:

“Viegli neklājas. Tas tiesa. Jo sausums ir ieildzis. Tomēr darām visu iespējamo, lai izslaukumi nesamazinātos. Tāpēc govīm izbarojam skābsienu, kas mums ievākts ar tādu aprēķinu, lai pietiktu ne tikai ziemošanas periodam, bet visam gadam. Arī dzeramā ūdens dzīvniekiem līdz šim nav trūcis, jo to saņemam no dziļurbuma, kas pieder pagastam. Pavisam mūsu zemnieku saimniecībā ir 250 lopu liels ganāmpulks, bet slaucamo govju tajā ir 130.
Tomēr uzskatu, ka nopietnas problēmas piensaimniekiem vēl tikai sagaidāmas. Tās izjutīsim nākamgad, jo pagaidām ir izdevies ievākt tikai aptuveni trešo daļu no plānotā lopbarības daudzuma. Paļāvāmies uz atālu, taču tas neaug. Turklāt pērn iesētos ilggadīgos zālājus stipri paretināja aizvadītās ziemas kailsals. Vienīgā cerība ir kukurūza. Šai sauli un karstumu mīlošajai dienvidzemju kultūrai esam ierādījuši 40 hektāru lielu platību. Kaut gan pavasarī sējumi nedaudz apsala, kukurūza ir saņēmusies un sola prāvu zaļo masu.”

Gunta Leja, zemnieku saimniecības “Jaunzemi” līdzīpašniece”:

“Kas par traku, tas par traku! Tas sausums jau apnicis līdz kaklam! Mūsu saimniecības ganāmpulkam, kurā ir 28 slaucamas govis, trūkst ne tikai barības, bet arī ūdens, jo aka un dīķītis sāk izžūt. Tad nu izlīdzamies, kā protam.
Ganīšanai līdz šim izmantojām tā dēvēto paātrināto zālāju. Tur bija iesēta pļavu airene kopā ar auzām, bet apakšā nākamajam gadam – āboliņa, timotiņa, airenes un auzenes maisījums. Taču patlaban tas lauks ir noēsts un jādomā, ko darīt tālāk. Lai nekristos izslaukumi, govis piebarojam ar sienu un kombinēto spēkbarību. Piena daudzums nav samazinājies arī tādēļ, ka tikai jūlijā dažas govis atnesās. Ūdeni lopu dzirdināšanai ņemam Aisterē no torņa. Tur ir dziļurbums. Arī šobrīd vīrs ir aizbraucis tam pakaļ.
Es esmu optimiste un domāju, ka ziemai lopbarību vēl varēsim ievākt septembra beigās. Laika apstākļi tagad ir tā iegrozījušies, ka nelīst, nelīst mēnešiem ilgi, bet tad, kad sāk līt, vairs nevar mitēties. Gan jau arī atāla, ko tīt skābsiena ruļļos, tad netrūks.

Gundars Sisenis, Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs:

“Arī mēs, pārstrādātāji, jūtam, ka piena ražotājiem visā reģionā radušās problēmas, jo izslaukumi pamazām samazinās. Lietus nav bijis ilgu laiku, jo tos nelielos mākonīšus, kas mūs apsmidzināja, taču nevar saukt par veldzētājiem. Zinu, ka zemnieki cenšas darīt visu iespējamo, lai saražotā piena daudzuma līmenis saglabātos. Viens otrs jau izbaro govīm ziemai paredzētos siena un skābsiena krājumus, citi laiž lopus zaļbarības sējumos. Daudzi lauksaimnieki spriež, ka barības krājumus izdosies papildināt, pēc labības kulšanas ievācot salmus. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka lauku cilvēki ir neatlaidīgi un dabas kaprīzēm padoties nedomā.”

Elga Bunka, Virgas pagasta zemnieku saimniecības “Ošenieki” īpašniece:

“Karsts, bez šaubām, ir un sauss – arī, taču mēs vēl turamies un barības trūkumu neizjūtam, jo ganībās aug āboliņš un tas pret valgmes trūkumu ir izturīgāks. Šogad man pirmā vasara, kad govis vairs nesienu, bet laižu aplokā, ko ierobežo elektriskais gans. Slaukšana notiek kūtī no rītiem un vakaros. Govis pašas pārnāk mājās, un neliekas, ka tās būtu izbadējušās, jo priekšā nolikto mistru pat neaiztiek.”

Aivita Vītoliņa, Pārtikas un veterinārā departamenta, Liepājas pārvaldes speciāliste:

“Par to, kas notiek laukos, esam lietas kursā. Patlaban apmeklējam tās saimniecības, kur, piesaistot finansējumu, ievieš Eiropas Savienības standartu prasības. Tādēļ redzam, kā strādā piena ražotāji. Nekāda patīkamā tā aina nav. Daudziem radušās grūtības ar lopu pabarošanu, jo ganības neatjaunojas. Lai izslaukumi tomēr nekristos, govīm izbaro pērn ievāktās un ziemā neizmantotās barības krājumus, bet tur, kur tādu nav, liek lietā šovasar ievākto sienu vai skābsienu. Labi, ka neciešamais karstums ir aiz muguras, jo mājdzīvniekiem to pārciest nebija viegli. Karstums dzīvniekiem spēj izsaukt sirdsdarbības un elpošanas traucējumus. Tomēr liekas, ka karstuma pārbaudījumu būsim izturējuši bez zaudējumiem, jo pagastos strādājošie veterinārārsti līdz šim nav pārvaldei ziņojuši par bojā gājušiem vai saslimušiem dzīvniekiem.

Iveta Šķubure, Kalvenes pagasta lauksaimniecības konsultante:

“Tāpat kā visur, arī mūsu pagastā nekas labs nav vērojams. Zālīte ir maza, lopiem trūkst barības. Raksturīgi, ka zemnieki meklē gadiem ilgi neapstrādātos zemes gabalus un lūdz atļauju tos nopļaut, lai pļāvumu izbarotu lopiem. Tas vien rāda, ka joki mazi. Problēma slēpjas arī faktā, ka brīvu zemju vairs tikpat kā nav. Un, ja kāds zaudē nomas platības, viņam klājas plāni. Šī vasara pievīlusi ne tikai siena vācējus, arī graudi labības vārpās ir mazi un kūlums būs mazs. Tas nozīmē, ka pietrūks arī spēkbarības. Esmu dzirdējusi par centieniem samazināt ganāmpulku, taču tie ir atsevišķi gadījumi un masveidā tādas lietas nenotiek. Tieši otrādi, liekot lietā Eiropas Savienības atbalsta maksājumus, zemnieki cenšas sakārtot savu piena ražošanas saimniecību, ierīko piena mājas, iegādājas slaukuma dzesēšanas sistēmas un rūpējas par dziļurbumiem, lai varētu nodrošināties ūdeni un galu galā palielinātu ganāmpulkus.

Jānis Rubezis, biodinamiskais zemkopis, Bunkas pagasta zemnieku saimniecības “Izriedes” īpašnieks:

“Neteikšu, ka mums klājas citādāk nekā kaimiņiem. Apstākļi visiem ir vieni un tie paši. Un neprognozēju, ka tuvākajās divās nedēļās tie kļūs citādāki. Cikloni tāpat ies mums garām, kā tas noticis līdz šim. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka biodinamiskā virziena saimniecībā augi ir pieraduši būt izturīgāki gan pret sausumu, gan pret karstumu. Tiem ir kuplāka un dziļāka sakņu sistēma, kas prot atrast valgmi un barības vielas arī tad, kad ar ķīmiju izlutinātie augi iet bojā. Tā ir vienīgā mūsu priekšrocība, uz kuras tad nu arī balstāmies. Aploku sistēmā pēc nopļaušanas āboliņš tomēr ir ataudzis. Tiesa, tas nav tik sacerojis un garš, kā vajadzētu būt, ja zemi nemocītu sausums, tomēr arī tagad govīm ir ko noplūkt. Jā, arī “Izriedēs” apmēram par simts litriem dienā izslaukumi ir samazinājušies, taču tas mani nepārsteidz, un tā vēl nav brēcama lieta, jo arī pērn, kad valgmes netrūka, jūlija pirmajās nedēļās izslaukumi bija zemāki. Manuprāt, kritiskais periods iestāsies pēc divām nedēļām, jo esmu pārliecināts, ka kārtīgs lietus tuvākajā laikā nav gaidāms. Tāpēc tuvākajā nākotnē govis dzīsim ganīties Vārtājas ielejā, kur zaļums turas mazliet ilgāk. Bet ūdens lopu dzirdināšanai mums netrūkst, jo to nodrošina artēziskā aka.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz