Rucavniece Līga Ate savā radošajā darbnīcā “Līgate” sākusi piedāvāt arī našķus un uzkodas līdzi ņemšanai. Uz to viņu rosinājis apmeklētāju pieprasījums.

Atskanot draudzīgai zvaniņa džinkstoņai pie ieejas durvīm, pašā Rucavas centrā iekārtotajā darbnīciņā uz ienācējiem veras divi acu pāri. Dīvānā sēdošā mamma ada vasaras cepuri, bet dēls blakus spēlējas ar planšeti. Lai arī apmeklējums nav pieteikts, Līga uzreiz ir gatava intervijai. “Ar to, te strādājot, ir jārēķinās,” viņa vēlāk pasmaida.

Virtuvē uz paplātes dziest mini “Pavlovas” kūciņas. Tās vispieprasītākās ir siltās dienās, saimniece jau paspējusi novērot. Kūkas un salāti darbnīcā, kur top un iespējams iegādāties Līgas rokdarbus, ir jaunums. Kopš rudens ceļinieki te varēja iegādāties tikai kafiju un tēju.

Jau vairākas reizes darbnīcā notikušas jauno liepājnieku SIA “Tāfele” meistarklases, kurās ikviens interesents var apgūt eklēru un zefīra gatavošanu. Tomēr uz virtuves atvēršanu Līgu vairāk pamudinājis pieprasījums. “Veikalu šajās telpās atvērām pagājušā gada maijā. Daudz cilvēku taisīja vaļā durvis un jautāja: jums kaut kas ēdams arī ir? Bija jāsaka, ka nav, un jāskaidro, ka tuvumā arī nekur nav,” nosaka rokdarbniece. Ēdienu gatavot viņai patīk. “Reizēm gan ir tā, ka, aizejot mājās, vairs negribas. Bet nu jau arī tas ir atrisināts – nāk dienas beigas, un uztaisu arī vakariņas ģimenei. Mājās vairs nekas nav jādara.”

Virtuve gan vēl ir tapšanas stadijā. Tā iekārtota, bet vēl nepieciešami papildinājumi. Pagaidām neko kreptīgāku par uzkodām un kārumiem Līga neplāno gatavot. Turklāt visu piedāvā tikai līdzņemšanai – atvērt kafejnīcu neļauj telpu plānojums. Vasarā gan iecerēts izvietot galdiņus ārpusē. Tie jau no paletēm top.

Tūristi skatās uz rotaļlietām Darinot rokdarbus pārdošanai, Līga ģimenes budžetu papildina jau teju desmit gadus. “Piedzima puika, viņam sāku adīt. Tad draudzeņu bērniem. Kad pirms astoņiem gadiem meita piedzima, reģistrējos kā pašnodarbinātā un sāku pieņemt pasūtījumus.” Sākotnēji darbs bijis tikai ziemā, bet nu jau tā netrūkst visu cauru gadu.

Lai arī Līgai gribētos vairāk darināt rokdarbus pēc savām idejām, tam pietrūkst laika. Tādēļ vairāk strādā pēc pieprasījuma. “Kāds kaut ko paprasa, tad iestrādājos, un otro jau ir vieglāk uztaisīt,” viņa dalās pieredzē. Tā radušies cimdi un pižiki ar trušādiņām. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 27.aprīļa numurā.

#kvards-20170427-07#

13Skatīt galeriju