Liepājas rajona bāriņtiesu vadītāji devušies divos pieredzes apmaiņas braucienos. Cīravas pagastā viņi tikušies ar audžuģimenēm, bet Ventspilī iepazinuši preventīvā darba nianses. Par gūtajām atziņām stāsta rajona Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos Pārsla Ivanova.

Novērtē audžuvecāku darbu

“Cīravas pašvaldībā darbojas vairākas audžuģimenes. Tā ir arī labi pazīstama Bērnu un ģimenes lietu ministrijā ar vairākiem īstenotiem projektiem. Izveidots dienas centrs pusaudžiem un jauniešiem, kuri tajā aktīvi darbojas, ir pirmsskolas vecuma bērnu uzraudzības centrs, rotaļu laukums, sarīkots vienreizējs pasākums veselīgas ģimenes propagandai. Pašvaldībā izveidojusies laba darba komanda,” izbraukuma semināra galamērķa izvēles iemeslu pamato P.Ivanova.

Agrāk Cīravas pagastā bijušas deviņas audžuģimenes (šādā ģimenē bērns tiek ievietots uz laiku). Viena atteikusies no uzdevuma pildīšanas, četras darbojas un četrām ir akadēmiskā pauze. “Tas nozīmē, ka tās tagad nav gatavas pieņemt bērnu, lai gan apmācību ir izgājušas,” paskaidro P.Ivanova.

Bāriņtiesu vadītāji tikušies ar triju audžuģimeņu mammām, kuras pastāstījušas par savu pieredzi. Sarunas laikā izkristalizējušās vairākas problēmas. “Galvenā no tām ir sadarbība ar bioloģisko ģimeni. Bērni ar to turpina uzturēt kontaktus, bet ir ļoti daudz dažādu jūtu un emociju, tādēļ bioloģiskie vecāki mēdz uzvesties neadekvāti. Vienā ģimenē savukārt izveidojusies laba sadarbība. Audžubērnam atbrauc ciemos brāļi un māsas, viņi pat brauc līdzi pie bioloģiskās ģimenes,” dzirdēto atstāsta P.Ivanova. “Tas ir tāpat kā internātskolā – ir bērni, kuri ļoti grib braukt mājās, ir tādi, kuri lūdz, lai viņus mājās nesūta.”

Audžuģimenes bērnus arī nodarbina, tādēļ gadoties dzirdēt, ka viņi labprātāk dzīvotu agrākajā – sociāli nelabvēlīgajā – ģimenē, kur nekas nav jādara. “Šie bērni bieži vien nav pieraduši pie strādāšanas, atbildības, tas viss ir jāiemāca,” norāda speciāliste. Viņa uzslavē audžuvecāku darbu: “Tā ir milzīga pacietība un spēja dalīties mīlestībā.”

Pēc tam bāriņtiesu vadītāji devušies uz Cīravas arodvidusskolu, kur iepazinušies ar apmācību iespējām invalīdiem. Direktors Kārlis Fricsons izrādījis telpas, datorklasi, darbnīcas, kopmītnes. “Man ir liels prieks, ka Cīrava to ir uzņēmusies, jo šo gadu laikā vecāki man jautājuši, ko bērnam darīt pēc tam, kad pabeigta speciālā skola,” saka P.Ivanova. “Kurzemes Vārds” jau rakstīja, ka nesen vairāku projektā īstenoto mācību programmu beidzēji nosvinēja izlaidumu.

Ventspils ir soli priekšā

Nākamajā reizē bāriņtiesu vadītāji devušies uz Ventspili, kur pašvaldība izstrādājusi un apstiprinājusi “Instrukciju darbā ar bērniem, kuri pieļāvuši normatīvo aktu pārkāpumus”. Bāriņtiesas vadītāja Zaiga Rudņicka, kura ir arī vairāku grāmatu autore par sociālo darbu, sociālo pedagoģiju un darbu ar ģimeni, demonstrējusi izstrādāto sadarbības shēmu. Tajā attēlots, kurā brīdī iesaistās skola, sociālais darbinieks, bāriņtiesa, nepilngadīgo lietu inspektors, administratīvā komisija. “Sīki uzrakstīts, ko katrs dara, kādi ir pienākumi. Varbūt par to ir vērts padomāt arī mūsu pašvaldībām,” rosina P.Ivanova. “Pagastos ir situācijas, kad sociālie darbinieki netiek informēti par to, ka bērni ilgāku laiku neiet uz skolu. Nav skaidrs, kas katram jādara, kā veidot komandas darbu.”

Pēc tam braukuši uz krīzes centru “Paspārne”, kas izaudzis no atbalsta centra “Nāc līdzi!”. “Tur izstrādāta vesela darbības programma. Pieejami jurista, pedagoga, sociālā pedagoga, psihologa pakalpojumi,” uzskaita P.Ivanova. Viņa min, ka šāda centra izveide būtu vēlama arī, piemēram, Grobiņā, jo “pilsētas tuvums dara savu, un ir daudz jauniešu, kuri iet greizus ceļus”.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”