Ja Zemkopības ministrija oficiālā vēstulē apstiprinās Durbes Novada domes tiesības izlietot cukurbiešu pārvadāšanai izmantoto ceļu rekonstrukcijai paredzēto naudu cita ceļa posma pārbūvei, tad Durbes Novada dome šo naudu pieņems un izlietos. Citādi piešķirtie līdzekļi tiks atdoti atpakaļ ministrijai, jo tos nebūs iespējams izmantot racionāli.

Naudas daudzums – smieklīgs

Jau rakstīts, ka līdz ar cukura nozares likvidēšanu valstī Eiropas Savienība piedāvā kompensācijas tām Latvijas pašvaldībām, kuru teritorijā cukurbietes tika audzētas. Līdzekļi piešķirti arī to ceļu rekonstrukcijai, pa kuriem pārvietojās lieljaudas cukurbiešu transportēšanas līdzekļi. Lai aprēķinātu, cik naudas katrai pašvaldībai pienākas, tām bija jāsūta informācija, cik lielās platībās cukurbietes tiek audzētās, kā arī kartes, kur atrodas šiem laukiem blakus esošie ceļi. Par pārskata periodu izvēlēts 2006.gads. Durbes Novada domes priekšsēdētājs Uldis Strazds savulaik lūdzis ZM ierēdņiem sniegt skaidrojumu, kāpēc izvēlēts tieši šis gads, taču atbildi tā arī nav saņēmis. Tāpēc viņam ir sava versija: “Lai mazāk vajadzētu maksāt, jo iepriekšējos gados cukurbietes audzēja daudz lielākās platībās.”

Naudas sadalījums tiešām izskatās smieklīgs, ja ņem vērā mērķi, kam finansējums paredzēts. Uz šo naudu pretendēja piecas Liepājas rajona pašvaldības. Viskomiskākā situācija izveidojās ap Vaiņodi, kurai ceļu rekonstrukcijai pienācās tikai 300 latu. Taču kopumā Liepājas rajonam tika atvēlēti 118 tūkstoši latu.

No finansējuma par labu Durbes novadam iepriekš jau atteicās Gramzdas pagasts. Pašvaldības vadītājs Augustins Eidejus norādīja, ka finansējuma nosacījumi patiesībā būtu vēl viena cilpa pašvaldības kaklā. Jo tie paredz, ka vispirms tiek izstrādāts tehniskais projekts, paņemts kredīts un tikai tad, kad kontrolētāji apliecina, ka viss ir izdarīts pēc stingrajiem noteikumiem, naudu atmaksā. Bez tam par Gramzdai atvēlēto naudas summu būtu iespējams rekonstruēt labi ja vienu kilometru garu ceļa posmu, kas nekādu būtisku infrastruktūras uzlabojumu nedos.

Savukārt Durbes Novada dome no šīs cukura naudas vēlējās atteikties, jo uzskatīja, ka būtu ļoti nesaimnieciski rekonstruēt tikai kādus divus kilometrus ceļa. Rekonstrukcija nozīmē ceļa pamatnes nomaiņu, taču šiem ceļiem būtu nepieciešama tikai grants seguma uzbēršana, kas pieskaitāma pie periodiskās uzturēšanas un kas nav iekļauta naudas izlietošanas veidos. Taču šādi būtu iespējams atjaunot ap 20 kilometru ceļa.

Nemitīgi piesauc Eiropu

Lai uzklausītu Zemkopības ministrijas pozīciju un izklāstītu savējo, ceturtdien uz Durbes Novada domes sēdi tikai uzaicināti ministrijas pārstāvji: Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītājas vietniece Dace Arāja un Lauksaimniecības departamenta vecākais referents Andris Bumbulis.

D.Arāja skaidroja, ka savulaik valdības ierēdņi atbalstāmajās aktivitātēs vēlējās iekļaut gan ceļu rekonstrukciju, gan renovāciju, taču Eiropas komisija pret to kategoriski iebildusi un atļāvusi nosacījumos atstāt tikai rekonstrukciju, jo renovācija neesot investīcija. Tāpēc periodiskajai uzturēšanai šo naudu izmantot nevarēšot.

Liepājas Rajona padomes priekšsēdētāja padomniece Evija Kopštāle gan norādīja, ka periodiskā uzturēšana arī ir oficiāli definēta kā būvniecība, tikai nav jātērē nauda dārgam tehniskam projektam un topogrāfijai. Taču tam sekoja iebildums, ka Eiropas komisijas nostāju nav iespējams mainīt.

“Tādā gadījumā mēs neuzskatām par lietderīgu šīs naudas izmantošanu. Neviens cilvēks nesapratīs, kāpēc jānoārda un no pamatiem jābūvē jauns ceļš vietā, kur pamatne ir pietiekami laba,”  secināja U.Strazds. Viņš norādīja, ka tā ir Zemkopības ministrijas neizdarība, ka apstiprināti Latvijai tik neizdevīgi nosacījumi un izvēlēts visdārgākais naudas izlietojuma veids. Uz to D.Arāja norādīja, ka neizdarība būtu, ja naudu Latvija vispār nesaņemtu, bet šis izvēlētais naudas izlietojuma veids ir visdrošāk kontrolējams.

“Esmu pārliecināts, ka gadījumā, ja būtu notikušas konsultācijas ar ceļu būves speciālistiem, kas prot atšķirt ikdienas uzturēšanu no periodiskās uzturēšanas, šādas putras tagad nebūtu,” savu viedokli pauda Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Viens saka jā , otrs – nē

Būtisks pavērsiens diskusijā radās pēc tam, kad D.Arāja ieteica izvēlēties kādu citu ceļa posmu, kur patiešām nepieciešama rekonstrukcija, un izlietot naudu tur. Par to izbrīnu pauda visi klātesošie, kuri vaicāja, kāpēc tad iepriekš ticis paziņots, ka nauda izlietojama tikai un vienīgi tajos ceļu posmos, kas izmantoti cukurbiešu transportēšanai. Tad nu izrādījās, ka abu ierēdņu domas dalās. D.Arāja apgalvoja, ka šādas prasības nav, savukārt A.Bumbulis paziņoja, ka saistībai ar cukurbiešu transportēšanu jābūt.

Tad nu skaidrības labad abas puses vienojās, ka Durbes Novada dome nosūtīs Zemkopības ministrijai oficiālu vēstuli, kurā lūgs apstiprinājumu, ka viņi drīkst naudu izlietot jebkurā citā ceļa posmā pašvaldības teritorijā, lai arī tas nav bijis saistīts ar cukurbiešu nozari. Ja tiks saņemta apstiprinoša atbilde, Durbes novads šo naudu izmantos kaut vai, piemēram, bruģētā Raiņa ielas posma rekonstrukcijai. Šis posms sagādā raizes ikvienam, kas iebrauc pilsētā no Liepājas puses.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas Rajona padomes priekšsēdētāja padomnieces Evijas Kopštāles (no labās) skaidrojums, ka arī periodiskā uzturēšana ir būvniecība, nemazināja Zemkopības ministrijas ierēdnes Daces Arājas pārliecību, ka šādi cukura naudu izlietot nedrīkst.