Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 20. augusts

+18°C
Vējš: DR 6.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Bernhards, Boriss

Ierodas necerēti daudz rucavnieku  (14)

Atslēgvārdi rucava | vēsture

Konferencē "Rucava iz senatnes" sestdien brīvu vietu atrast nevarēja. Kultūras nama zāle bija pilna, vairāki apmeklētāji pat bija spiesti stāvēt kājās. Turklāt netrūka arī to, kas atsaucās uz aicinājumu pasākumā ierasties Rucavas tautastērpā. "Tagad jāmeklē, kurš ir mūsējais. Visi tautastērpos," smaidot teica Mārīte Ģirne no Rucavas etnogrāfiskā ansambļa.

Pirms Rucavas 760. gadadienai veltītās konferences lasījumiem tika atklātas divas izstādes. Vispirms apmeklētāji ļaužu pilnajā foajē aplūkoja nu jau Aizsaulē aizgājušā skolotāja Jāņa Stikāna lielformāta gleznu izstādi.

"Tieši runājām, ka zālē visiem nebūs vietas. Ir arī ciemiņi no Lietuvas," jautāta, vai bijis paredzēts, ka būs tik daudz apmeklētāju, saka M. Ģirne. "Tur ir iekārtots muzejs, būs dikti saspiesti."

Apmeklētāji uz pasākumu tika aicināti ierasties tautastērpos, un daudzi to arī bija darījuši, piemēram, Nīcas Novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunita Šime un Rucavas sievas, kas starpbrīdī piedāvāja tradicionālos ēdienus.

Atklājot konferenci "Rcucava iz senatnes", Novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze, kura arī bija ģērbusies tautastērpā, uzsvēra, ka tie ir 21. gadsimta analfabēti, kas nezina un nesaprot sava novada un savas dzimtas vēsturi. To zināt esot svarīgi arī tādēļ, ka tas palīdz izvairīties no jau agrāk pieļautām kļūdām.

Savukārt eksprezidente, profesore Vaira Vīķe-Freiberga, kura pati savulaik dzīvojusi Dunikas pagastā, norādīja, ka 760 gadu – tas ir cienījams vecums arī Eiropas mērogā. Viņa atgādināja, ka cauri Rucavai savulaik gājuši tirdzniecības un kara ceļi. Un, uzņemot amatniekus no svešām zemēm, pārņemtas tam laikam modernas tehnoloģijas. Ziedu laikus šī vieta piedzīvojusi, kad valdījuši hercogi. Tad šeit bijušas "visdažādākās manufaktūras" – fabrikas, kur darbs notiek tikai ar rokām.


Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 8. aprīļa numurā.


Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (14)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!