Pirmajā pusgadā Latvijas lauksaimniekiem izmaksāts nacionālais atbalsts vairāk nekā 16 miljonu latu apmērā, presi informējis Lauku atbalsta dienests. Pavisam gada laikā lauksaimnieki no valsts budžeta saņems 32060415 latu. Visvairāk naudas atvēlēts lopkopības nozarei. Ganāmpulku īpašniekiem par pārraudzībā esošajām govīm izmaksāti 3,95 miljoni latu. Cūkkopībai novirzīti 3,5 miljoni latu. Prāva summa – 2,48 miljoni latu – no finansējuma kopsummas atvēlēta 2006.gada kredītprocentu daļējai dzēšanai un kredītprocentu garantiju nodrošināšanas atbalstam, bet 2,25 miljoni latu piešķirts zemes apsaimniekotājiem, kuri pirkuši lauksaimniecības tehniku.

Naudas saņēmēji par atbalstu ir pateicīgi, taču uzskata, ka par lielu to nosaukt nevar. Sadalīta pa saimniecībām, naudas summa izšķīst. “Tomēr laukos katrs lats ir no svara,” sacīja Virgas pagasta zemnieku saimniecības “Ošenieki” īpašniece Elga Bunka. Viņa saņemto atbalstu – 734 latus – par pārraudzībā esošajām govīm ieguldījusi degvielas iegādē. Iznākusi tonna dīzeļdegvielas, kas nepieciešama lopbarības sagādei – skābsienam un sausajai barībai. Taču virdzenieci satrauc nākotne. Piena ražošanas programma, kas tagad izstrādāta, izvirzot neizpildāmas saistības. Ne jau visās saimniecībās iespējams izveidot 50 govju ganāmpulku. Turklāt katrs lauksaimnieks nākotni ieplānojis citādāk. Nevarot uztiept, lai visi rīkotos vienādi.

“Subsīdijas palīdz tikai tik daudz, ka vismaz daļēji samazina inflācijas nodarītos zaudējumus,” teica Durbes novada gaļas liellopu audzētāja Vizma Petrēvica. “Tomēr labāk jau ir, nekā ja nebūtu nemaz.” Viņa atbalstu baudot tikai kredītprocentu apmaksā. Taču bankas parādu atlīdzināšanai saņēmusi par aptuveni 30 procentiem mazāku summu, nekā bijis solīts, jo pretendentu nacionālajam atbalstam šajā sadaļā izrādījies vairāk nekā sākotnēji domāts. Viņa atbalstu saņēmusi arī par vaislas ērzeli.

Bunkas pagasta videi draudzīgi strādājošās zemnieku saimniecības “Izriedes” īpašnieks Jānis Rubezis uzskata, ka nacionālais atbalsts pašlaik tikpat kā vairs nav jūtams, kaut gan nevarot arī sacīt, ka tā vispār nav. 16 miljoni latu tiekot tā sadrumstaloti, ka uz saimniecību iznākot piliens jūrā. Tie 25 procenti atbalsta līdzekļu, ko, piemēram, atvēl par jaunas tehnikas iegādi, esot jānobraukā, kārtojot dokumentāciju par to, ko domāts iegādāties un kādā veidā to paredzēts darīt.