Uz nezināmu laiku ir iestrēgušas sarunas par Dunalkas un Vecpils iekļaušanos Durbes novadā, kā to pašlaik paredz Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas reģionālās reformas modelis. Apvienošanos kavē gan biežā reģionālās reformas modeļa maiņa, gan arī fakts, ka Dunalka un Vecpils nealkst iekļauties Durbes novadā, atzīst Durbes Novada domes priekšsēdētājs Uldis Strazds.

Pamatojoties uz RAPLM plāniem par Dunalkas un Vecpils pievienošanos Durbes novadam, kuru savulaik izveidoja Durbes pilsēta ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagasts, U.Strazds pagājušā gada nogalē abām pašvaldībām piedāvājis sākt darbu pie apvienošanās projekta izstrādes, par ko būtu iespējams saņemt valsts dotāciju 4000 latu apmērā. Taču sarunas beigušās ar neveiksmi. “No Dunalkas pašvaldības saņēmām atbildi par sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, kuri rāda, ka dunalcnieki vairāk skatās uz iespējamā Grobiņas vai pat Liepājas novada pusi. Tā kā apvienošanās projekta izstrādes sākšanai nepieciešama visu trīs pašvaldību piekrišana, šis process apstājās,” stāstīja U.Strazds.

Skepsi par pievienošanos Durbes novadam pauda Vecpils Pagasta padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bite. “Nabagus apvienojot, nekas prātīgs sanākt nevar,” viņš uzskata. M.Bite domā, ja veido novadus, tad tie jāveido pēc iespējas spēcīgāki. Viņa skatījumā, pieņemams būtu viens liels Liepājas apriņķis ar Liepāju centrā. “Mēs tāpat turp braucam gan strādāt, gan mācīties. Bez tam vēl maksājam naudu par to, ka mūsu bērni mācās Liepājā. Pēc apriņķa izveidošanas viss būtu daudz vienkāršāk,” uzskata M.Bite.

Savukārt U.Strazds aizvien vēl neatmet cerības, ka izdosies Durbes novada paspārnē dabūt Vecpili un Dunalku, jo, viņaprāt, šāds apvienošanās modelis ir optimāls. “Mēs jau tagad sadarbojamies dažādos projektos. Visām trim pašvaldībām izveidojām vienotu institūciju – Bāriņtiesu. Nevalstisko organizāciju līmenī sadarbojamies Durbes ezera apsaimniekošanā. Esam kopā veiksmīgi startējuši ar platjoslu interneta projektu. Mazās pašvaldības tik lielu naudu paņemt nespētu. Tāpēc domāju, ka sarunas vēl turpināsies,” sacīja U.Strazds. Bez tam viņš norāda, ka pašai ministrijai tagad dzimusi jauna ideja par 50 novadu modeli, tāpēc U.Strazds uzskata, ka pašvaldību vadītāji aizvien vēl ieņēmuši nogaidošu pozīciju. Un var gadīties, ka rezultātā iepriekš minētā apvienošanās nemaz nebūšot tas sliktākais variants.

Papildu stimuls apvienošanās veicināšanai varētu būt lielāka valsts dotācija. Pašvaldību vadītāji jau rosinot palielināt šo dotāciju, kas ir 100 tūkstoši latu. Jo ņemot vērā inflāciju, kā arī resursu sadārdzināšanos, 100 tūkstoši latu vairs neesot tāda summa, kas pašvaldības vilinātu apvienoties.