Iesvēta atjaunoto Īles bunkuru
Tas būs simbols un atgādinājums tam, ka bija cilvēki, kuri nespēja samierināties ar svešas varas uzspiesto kārtību un stājās tai pretī. Šādi vārdi izskanēja, iesvētot atjaunoto Īles bunkuru Dobeles rajonā, kuru tieši pirms 60 gadiem iznīcināja simtiem čekas karavīru. 1949.gada 17.martā Īles bunkuru aplenca čekas karaspēks un vairāku stundu ilgās cīņas laikā nogalināja 15 nacionālos partizānus.
Pārējos no turienes izvilka pusdzīvus, un viņiem piesprieda ilgus cietumsodus lēģeros. Liepājnieks Modris Zihmanis ir viens no tiem, kuram savā ziņā palaimējās, ka nāvessodu aizstāja ar ilgstošu ieslodzījumu. Viņš un Alfons Kalniņš ir vienīgie dzīvi palikušie no Īles bunkurā dzīvojošajiem nacionālajiem partizāniem. Atceroties notikušo, M.Zihmanis pastāstīja, ka Īles bunkuram visapkārt bijušas izliktas tālvadības mīnas, kuras kaujas laikā detonēja, taču, kā tagad noskaidrots, vairāk nekā 700 karavīru lielā grupa bija pārmērīgs pārspēks nacionālajiem partizāniem, tādēļ tiem nebija nekādu izredžu izlauzties.
Zīmīgi, ka čekas karaspēks nacionālajiem partizāniem uzbruka tikai dažas dienas pirms 25.martā gaidāmās latviešu izsūtīšanas uz Sibīriju, jo zināja, ka citādi viņu veiktajai akcijai būs sgaidāma pretdarbība.
Savukārt par Īles bunkura atjaunošanu jāpateicas Birutai Rodovičai, kura 17 gadu vecumā bija šīs partizānu grupējuma sakarniece. Viņa saukusi kopā dažādus labdarus, ar kuru palīdzību nu Īles bunkurs atjaunots tā vēsturiskajā veidolā.
Bunkuru iesvētīja kapelāns Viesturs Kalniņš, savukārt 30 Dobeles Zemessardzes 51.kājnieku bataljona zemessargu kandidāti nodeva svinīgo zvērestu.
Uz svinīgo pasākumu bija pulcējušies arī daudzi liepājnieki no “Optimistu pulka”, politiski represēto organizācijas, folkloras kopas “Vēlava” u.c.
Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”
Modris Zihmanis un Alfons Kalniņš ir vienīgie Kārļa Kraujas partizānu grupējuma dalībnieki, kas vēl palikuši dzīvi.