Mazliet klusāk nekā iepriekšējos gadus, toties humorpilnā gaisotnē aizvadīti ceturtie Ikara svētki. Tie ir svētki mūsu ģimenēm, tie ir svētki, kuros satiekas esošie un bijušie priekulnieki, apgalvo viena no svētku rīkotājām, Kultūras nama vadītāja Inguna Zēģelniece. Visas dienas garumā kopā ar priekulniekiem un pilsētas viesiem bija Ikars un barons fon Korfs. I.Zēģelniece nebeidz vien slavēt abus vīrus – Pēteri Trupu un Aivaru Kalnarāju –, kas no lomas nav izgājuši ne mirkli.

“Pēterim ir radoša pieeja, nav kā citi – atbrauc, nostrādā un aizbrauc. Viņš ir mūsu Ikars otro gadu un domā jau par to, kā un ko varētu darīt nākamgad. Aivars barona lomā arī ļoti labi iederas – īsts kungs, skaistuma cienītājs.”

Ikars un barons fon Korfs apmeklēja arī amatnieku izstrādājumu un suvenīru tirdziņu, kur preces iegādājās par zelta naudiņām ar šokolādi vidū. Tur varēja nopirkt gan sudrablietas, gan dzintara izstrādājumus, gan cukura vati un popkornu, gan tamborējumus un pat apavus un apģērbu. Šogad tirdziņš netālu no vidusskolas gan nebija tik plašs kā citas reizes, jo halles celtniecības dēļ laukums ir ierobežots.

Bērniem īpaši patika Liepājas ceļojošā leļļu teātra “Maska” izrāde “Meža pasakas”. Viņi aizrautīgi dzīvoja līdzi uz skatuves notiekošajam. Jaunieši un pieaugušie tika gaidīti uz sporta sacensībām, bet tie, kuriem neko pašiem darīt negribējās, varēja noskatīties pašdarbnieku koncertu.

Atsaka pēdējā brīdī

“Pirmo reizi man bija arī skumīga pieredze,” atzīst I.Zēģelniece. Divas nedēļas pirms svētkiem dalību atteicis motoklubs “Grobiņa”. Vasarā, kad svētki notiek malu malās, tik īsā laikā citu līdzvērtīgu priekšnesumu nav izdevies sarunāt. “Tad nu pastiepām garumā zirgu jāšanas sacensības,” sarīkojuma organizatore pastāsta, kā izkļūts no neveiklās situācijas.

Pēdējā brīdī par neierašanos paziņojuši arī divi uzņēmumi, kas bija solījuši piegādāt uzkodas un gardumus. Toties iestiprināties varēja pensionāru kopas “Zilais lakatiņš” bufetē “Ķēķis”. “Sacensību dalībnieki pasportoja, un uz “Ķēķi” prom,” novērojusi I.Zēģelniece. Pieprasījums bijis tik liels, ka “Zilā lakatiņa” sievas strādājušas līdz pat vakaram, kad sākās jelgavnieku teātra izrāde. Gājušas mājās sāpošām kājām.

“Man patika, ka varēja nopirkt ko garšīgu, ka bija stafetes, bet visvairāk man patika deju grupas. Un balle patika,” Ikara svētkus vērtē liepājniece Anita Strazdiņa. Viņa būtu gribējusi palēkāt arī pa piepūšamo pilsētiņu, taču tur laisti tikai mazi bērni. Neesot izmantojusi arī piedāvājumu palūkoties uz Priekuli no gaisa. “Es nemaz nezināju, kur ir tā vieta, kur var iet lidot. Lidmašīnas visu laiku lidinājās, tad jau gribētāju droši vien bija daudz,” jauniete spriež.

Ikara svētkos varēja izvizināties ar četriem lidaparātiem. Divi no tiem ieradās tikai ap pulksten diviem dienā. “Rinda bija tāda, ka visi, kas stāvēja, nemaz nepaspēja izlidot. Tas ir skumji, jo cilvēks jau tā neko no svētkiem neredz, rindā stāvot, un ja vēl nedabū izbraukt…” nopūšas I.Zēģelniece. Priekulnieks Intars Mellums stāsta, ka rindā uz lidojumu bijis jāgaida aptuveni stunda.

Satiekas bijušie priekulnieki

Šās nedēļas nogalē rajonā notika vēl viens vērienīgs sarīkojums – Aizputes pilsētas svētki. I.Zēģelniece uzskata, ka šāda dublēšanās Ikara svētku apmeklētāju pulku nemazina. “Mūsu pasākums nav tik liels. Tas ir paredzēts galvenokārt pilsētas ģimenēm. Brauc bijušie skolas audzēkņi, priekulnieku draugi, radi, citi, kam kādreiz bijusi saistība ar pilsētu. Atbrauc tādi cilvēki, kas te sen nav redzēti,” ir novērojusi svētku rīkotāja. Un vēl atgriežoties tie, kuri reiz jau bijuši.

I.Zēģelniece piebilst, ka šogad svētki bijuši mazliet klusāki sporta halles būvniecības un Kultūras nama remonta dēļ. Tas prasījis lielus izdevumus. Tomēr viņa sola, ka nākamgad, kad Ikara svētkiem apritēs pieci gadi, būs grandiozs sarīkojums.

Šoreiz īpašais paldies tiek teikts pašvaldības vadītājai Vija Jablonskai, kura ne vien parūpējusies par finansiālo atbalstu, bet arī vērojusi aktivitātes visas dienas garumā un ballē uzturējusies līdz pat pulksten trijiem naktī.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”

Intara Melluma foto

“Ķēķī” varēja pamieloties gan ar skābeņu zupu, gan kliņģeriem, rausīšiem un augļiem.

Pusdienlaikā barons fon Korfs jeb Aivars Kalnarājs devās pastaigā pa Priekuli. Viņš uzklausīja visus, kas nāca klāt, lai stāstītu savus priekus un bēdas.

Ikara svētki notikšot tik ilgi, cik ilgi būšot rinda pie lidaparātiem. Rīkotāji spriež, ka bērni dzimst un dzimst, tāpēc tā nekad neapsīks.

Sportiskās aktivitātes bija paredzētas izturīgākajiem svētku dalībniekiem. Lielajā karstumā tas nemaz nebija viegli.