Šonedēļ biedrībā “Liepājas Lauksaimnieku apvienība” bija ieradusies zemnieku saimniecību vadītāju aizstājēju izraudzīšanai izstrādātā pilotprojekta darba grupas vadītāja un Lauku izglītības un konsultāciju centra Lopkopības nodaļas konsultante Edīte Rekēviča no Jelgavas rajona Ozolniekiem. Viņa iepazinās ar paveikto projekta īstenošanā, kā arī intervēja vecpilnieci Alisi Kārkliņu, kas paudusi vēlēšanos iesaistīties  darbā, sniedzot atbalstu tiem ganāmpulku īpašniekiem, kam tas būs nepieciešams.

Projekta vadītāja nesen atgriezusies no Vācijas, kur iepazinusies ar to, kā aizstājēju pakalpojumus izmanto šīs valsts lauksaimniecībā. Tur šāds atbalsts dažādās ražošanas nozarēs strādājošajām lauku saimniecībām tiek nodrošināts jau daudzu gadu gaitā. Bavārijā aizstājēju pienākumus, strādājot ar pilnu vai daļēju slodzi, patlaban pilda 480 cilvēku. Apmierināti esot gan darba devēji, gan darba ņēmēji, jo valsts finansējums jūtams kā vieniem, tā otriem. Vāczemē uzsvērts, ka, vienojoties par sadarbību, vispirms strikti jānosaka pakalpojumu sniedzēja pienākumi. Nedrīkstot notikt tā, ka saimnieks aizstājējam liek pildīt ar tiešajiem uzdevumiem nesaistītus uzdevumus, piemēram, ravēt dārzus, rakt grāvjus vai klāt jumtus. Tāpēc jānoslēdz līgums un strikti jāvienojas par samaksu. Vēlams, lai darbinieki pēc nodokļu nomaksāšanas saņemtu ne mazāk kā 300 latu.

Lauksaimnieku apvienības valdes vadītāja Ārija Jerumane, kas  arī darbojas projekta īstenošanas darba grupā, uzskata, ka galvenā  darba devēju vēlēšanās būs, lai aizstājēja darbības laikā neciestu piena kvalitāte. Projekta vadītāja tam piekrita, piebilstot, ka par to paredzēts runāt aizstājēju apmācību gaitā, kas varētu notikt Ozolniekos jau šā gada pēdējā ceturksnī. “Ienākot svešā mājā, ir jāzina, kā rīkoties,” viņa teica. Tieši tādēļ lielu vērību kursos paredzēts pievērst ētikas un komunikācijas prasmju mācīšanai. Plānots rīkot arī praktizēšanos fermās, kuru īpašnieki pieteikušies izmantot aizstājēju pakalpojumus.

Pašlaik jau esot skaidrs, ka projekta īstenošana virzīsies pa diviem ceļiem. Aizstājēji sniegs savu palīdzību ganāmpulku īpašniekiem viņu prombūtnes laikā vai arī iesaistīsies darbā prāvākajās piena ražošanas saimniecībās, kurās nav vairāk par 50 govīm, bet ir ieviesta mehanizētā slaukšana, jo atrast ļaudis, kas prastu slaukt ar rokām, gandrīz vairs neesot iespējams.

Projekta vadītāja teica, ka darbošanās sākumā stipri šaubījusies, vai izdosies atrast cilvēkus, kas vēlēsies strādāt par aizstājējiem. Taču realitāte izrādījusies citāda. Preiļos šim postenim jau pieteikušies 10 pretendentu, Madonas rajonā – astoņi,  bet Valmierā – pieci. Nesaprotami esot tas, ka pretendentu pulkā ir tikai sievietes. Būtu vēlams, lai pieteiktos vīri, kam ir mehanizatora ķēriens un traktorista prasme. Liepājas pusē gan pagaidām esot tikai divi aizstājēja amata gribētāji, taču Ā.Jerumane ir pārliecināta, ka, piestrādājot pie šīm lietām, atsaucība palielināsies.

Viena no aizstājēja darba pretendentēm rajonā ir vecpilniece Alise Kārkliņa, kas piedalījās sarunā Lauksaimnieku apvienībā. Atbildot uz intervētājas jautājumiem, jaunā sieviete pastāstīja, ka patlaban aprūpējot 20 govju lielu ganāmpulku, apguvusi prasmi vadīt auto, beigusi datorapmācības kursus, iemācījusies rakstīt projektus. Strādāt par aizstājēju viņa esot ar mieru saimniecībās visā Kurzemē. Plānotā mācību programma vecpilnieci apmierinot, jo arī viņa domā, ka komunikācijai un ētikai šoreiz jāpievērš maksimāla uzmanība.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”