Taču Aizputes novads joprojām ir viena no epidemioloģiski drošajām pašvaldībām, un vecāko klašu skolēniem aktīvi norisinās arī āra nodarbības. To, ka laukā var ne tikai sportot un mācīties bioloģiju, skolas stadionā apgūt datoriku, mazpilsētas ielās valodu stundās – vēsturi un teātra mākslu, nostiprināt iemaņas gida profesijā – pārliecinājās arī ”Kurzemes Vārds”.

Bērni atgriež dzīvību

Daļā Liepājas apkaimes novadu skolu atgriezušies skolēni, bet par epidemioloģiski drošām vēl nav atzītas Vaiņodes, Priekules un Grobiņas novada pašvaldības – kopumā septiņās skolās mācības nenotiek jau vairākus mēnešus. Kamēr netrūkst skolu, kur pret mācībām brīvdabā joprojām izturas ar skepsi, Aizputes vidusskola tam bija gatava uzreiz – vecāko klašu skolēniem tā ir iespēja satikties.

Aizputes vidusskolas dežurante Anita Šuste otrajā mācību atsākšanas nedēļā atzīst –

ja pirms kāda laika skolēnus gribējies piebremzēt, lai uzvedas prātīgāk, tad tagad viņa ir priecīga par bērnu radīto troksni skolas telpās. ”Biju ļoti noilgojusies pēc bērniem,” atklāj A. Šuste.

”Skola tik mīlēta, kā tagad, šķiet, nav bijusi nekad,” saka latviešu valodas skolotāja Inese Krauze. ”Līdz ar bērnu atgriešanos skolā atkal parādījusies dzīvība, arī pilsēta ir atdzīvojusies,” vērtē Aizputes vidusskolas direktore Gunta Vīdnere.

Pedagogu un skolēnu starpā ir noruna – āra nodarbības nenotiek tikai tādā gadījumā, ja līst lietus.

”Godīgi varu pateikt, ka man tūlīt būs otrā stunda pēc kārtas ārā, diezgan nosalu. Nebiju labi pārdomājusi garderobi šai dienai,” saka pedagoģe.

”Bērni gan jūtas kā 1.septembrī. Viņiem nu briesmīgi gribas uz skolu! 6.klasei dabūjām vakar stundu atcelt, bija pat apvainojušies, bet visu dienu smidzināja,” pauž latviešu valodas skolotāja. ”Man visām klasēm ir WhatsApp, ātri var visus apziņot.”

8. klasē ir 22 skolēni, bet āra nodarbībās vienlaikus drīkst būt kopā 20 bērni, tādēļ klase sadalīta divās grupās. Lauris Hopovs ļoti novērtē to, ka var nākt uz skolu. ”Ārā mums ir noticis sports. Mājturībā bijām uz dzirnavām, uz ūdens strūklām, mums tur par elektrību stāstīja,” norāda skolnieks. ”Labāk staigāt pa āru, nekā sēdēt mājās,” spriež jaunietis.

Iepazīst mazpilsētas objektus

Bioloģija ir mācību priekšmets, kurā darbošanos ārā satura apguvei viegli pielāgot. “Ir mums bijuši temati par ķērpjiem, laboratorijas darbi notikuši,” teic bioloģijas skolotāja Vika Vasiļevska.

“Vispār mums šodien plāni pamainījās – esam atkarīgi no laika apstākļiem. Bija domāts, ka iesim noteikt gliemenēm vecumu, bet viss ir slapjš. Tāpēc dosimies mērīt Aizputes dižkoku – dižskābardi,” atklāj skolotāja.

Viņa teic, ka par šī dižkoka eksistenci zina tikai retais, no šīs klases grupas – neviens. Pedagoģe stundas laikā liek izmantot tehnoloģijas – audzēkņiem internetā jāatrod, kā mēra dižkokus, kādam jābūt stumbra apkārtmēram katrai koku sugai, lai koku varētu uzskatīt par dižkoku.

“Ir ziņas, ka šī konkrētā koka diametrs ir 4,72 metri, bet mērījums veikts pasen. Iespējams, esam kļūdījušies par dažiem centimetriem, bet varbūt koks vēl ir paaudzies. Mūsu mērījums ir 5,10 metri,” teic V. Vasiļevska.

Viens no skolēniem, apliecinādams savas zināšanas, piebilst, ka šim kokam vajadzētu piestiprināt zīmīti ar ozollapu, kas apzīmē dabas objektus.

I. Krauze ar 7.klasi dodas pa Aizputes ielām pēc mazpilsētas vēstures grāmatā iekļautajiem aprakstiem. Mācību stundas ievadā viņa iesaka apskatīties Aizputes ielu vēsturi arī virtuālajā pastaigā. “Esam vienojušies, ka valodu stundās bērnus gatavosim par gidiem,” piebilst skolotāja.

Latviešu valodas stundā apgūst ne tikai valodu, bet tematiski pieskaras vēsturei, stundā paredzēts laiks arī teātra mākslas apguvei. Šis mācību priekšmets izglītības programmā iekļauts nesen.

“Temats bija šāds: pirms 100 gadiem bija saņemtas sūdzības par sliktām ielām, dubļiem. Man bija izdrukātas lapiņas ar tekstu, un bērniem vajadzēja sūdzības, tās dusmas attiecīgajā tonī izlasīt,” paskaidro pedagoģe. 10. klasei tajā pašā dienā latviešu valodas stunda jākombinē ar kultūras stundu.

Stadionā apgūst algoritmus

“Kāpēc tas visiem šķiet kaut kas neiespējams – it kā datoriku nevarētu mācīt ārpus telpām?” neizpratnē par daudzu cilvēku izbrīnu ir datorikas skolotāja Dzintra Dovkante. Viņai todien, kad skolā ciemojas “Kurzemes Vārds”, ir datorikas stunda 5. klasei.

“Pašreiz programmā ir algoritmi un programmēšana. Programma sastāv no algoritma. Algoritms ir secīgu darbību izpilde. Tas algoritms ir visur – ne tikai tehnikā, bet arī sadzīvē,” paskaidro Dz. Dovkante.

Reālā dzīvē jeb stundā tas izskatās tā: izvirza noteiktu mērķi – atkarībā no laika apstākļiem robota uzdevums ir puisim aiznest šalli vai keponu.

“Izvēlamies robotu, programmētāju un kontroli. Programmētājam ir jāvada robots, lai sasniegtu mērķi, piemēram, desmit soļi uz priekšu, tad pagriezties. Kontrole iet blakus un skatās, vai komandas ir saprotamas,” stundas saturu izklāsta Dz. Dovkante.

Vienlaikus bērni apgūst sadarbošanās un runas prasmes.

13Skatīt galeriju