Latvijas Dabas muzeja mājaslapā “dabasmuzejs.gov.lv” interesenti varēs sekot līdzi to ziemeļu gulbju gaitām, kuri projekta “Ziemeļu gulbju satelītizsekošana” laikā tika aprīkoti ar satelīta raidītājiem. Dabas muzeja mājaslapā katru nedēļu tiks mainīta informācija, fiksējot ziemeļu gulbju atrašanās vietu.

Lai būtu vienkāršāk sekot līdzi gulbju gaitām, putni ieguvuši sev vārdus – tiem doti projekta īstenošanas atbalstītāju vārdi, šodien žurnālistus informēja muzeja ornitologs un projekta īstenotājs Dmitrijs Boiko.

Kuldīgas rajona Rendā ar satelītu aprīkotie gulbji ieguvuši vārdus Raimonds un Jānis, Kuldīgas rajona Ēdolē apgredzenotais gulbis ieguva Aigara vārdu. Liepājas rajona Aizputē ar raidītāju aprīkotā gulbju meitene nodēvēta par Irinu, Rēzeknes rajona Nagļos gulbji nodēvēti par Dignu un Antru, bet Balvu rajona Rugājos gulbis nodēvēts par Vinetu.

“No desmit gulbjiem, kas vasarā tika aprīkoti ar satelītraidītājiem, pašreiz izdzīvojuši ir septiņi. Trīs no tiem, kas tika apgredzenoti Valmieras, Talsu un Saldus rajonā, ir gājuši bojā,” sacīja Boiko.

Pašreiz saņemtie dati no satelītraidītājiem liecina, ka gulbji vēl uzturas tuvu pie vietām, kur tika aprīkoti ar raidītājiem.

Ornitologs atzina, ka ziemeļu gulbji Latvijā tagad intensīvi barojas un veic nelielus pārlidojumus aptuveni 20 kilometru rādiusā ap ligzdošanas vietu. “Tā kā pašreiz laiks ir salīdzinoši silts, tad ziemeļu gulbjiem ir pietiekami daudz barības un apstākļi nespiež tos doties uz dienvidiem,” sacīja Boiko.

Domājams, ka, tiklīdz gaisa temperatūra gan naktī, gan dienā būs noslīdējusi zem nulles atzīmes, tā ziemeļu gulbji sāks migrācijas ceļu uz dienvidiem.

Gulbju aprīkošana ar satelītu raidītājiem ļauj izsekot to virzībai migrācijas periodā.

Pirms 50 gadiem ziemeļu gulbji Latvijā bija sastopami tikai caurceļojot, taču tagad Latvijā tie mitinās no pavasara līdz rudenim, kad dodas uz dienvidiem – Poliju, Vāciju un citviet, kur uzturas ziemas periodā.

“Satelītraidītāju uzstādīšana gulbjiem ir iespēja uzzināt gulbju migrācijas ceļu, vietu, spalvu maiņas vietu, populācijas izaugsmes iespējas, kā arī ir iespējams uzzināt faktorus, kas apdraud ziemeļu gulbjus,” sacīja Boiko.

Projekts “Ziemeļu gulbju satelītizsekošana” ir unikāls visā Eiropā, jo līdz šim neviens pētnieks nav uzdrošinājies satelītizsekošanas iekārtas uzstādīt jauniem putniem, kā tas tika darīts šovasar Latvijā.

Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) atzina, ka, uzstādot raidītājus jauniem putniem, pastāv risks, ka, piemēram, kāds no putniem varētu izrādīties pārāk vājš, lai izdzīvotu, taču tajā pašā laikā pētniekiem ir iespēja iegūt daudz vairāk informācijas par ziemeļu gulbju uzvedību un dzīves apstākļiem.

Iesākto projektu ir plānots turpināt arī nākamajā gadā, kad aptuveni augusta beigās būs zināmi rezultāti par ziemeļu gulbju migrācijas ceļiem. Projektu tehniski iespējams turpināt trīs gadus, jo tik ilgs ir gulbjiem uzlikto raidītāju darbības laiks, skaidroja Boiko.

Projektu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds un Vides ministrija. Projekta īstenošana šogad izmaksājusi 23 000 latu.

Katrs ziemeļu gulbim uzliktais raidītājs sver 80 gramus, un tas ir piestiprināms gulbim uz muguras ar telefona siksnu palīdzību. Lai diennakts cikls mainītos, katram raidītājam ieprogrammēts, ka tas pārraida sešas stundas, bet 20 stundas tas ir izslēgtā stāvoklī.

Ziemeļu gulbjiem ir četras ligzdošanas populācijas. Latvijā sastopamie ziemeļu gulbji pieder pie Rietumsibīrijas un Skandināvijas populācijas.

LETA