Nīcas pagasta Kalnišķu iedzīvotājiem ir apnikuši no aploka izbēgušo sumbru sirojumi pa viņu dārziem un pagalmiem. Šo milzīgo zvēru dēļ tagad ir bail mazus bērnus agri no rīta palaist uz skolu. Kalnišķnieki neiebilst pret sumbru klātbūtni viņiem paredzētajā teritorijā, taču nevēlas tos redzēt savos pagalmos, tāpēc atbildīgajām amatpersonām pieprasa darīt galu nekontrolējamiem sumbru klejojumiem. Taču to izdarīt neesot nemaz tik vienkārši, tāpēc, ņemot vērā to, ka sumbri nav agresīvi dzīvnieki, pret viņiem radikālas metodes netiks pielietotas, saka Papes Dabas parka administrators Andris Maisiņš.

Zvēri ierodas naktī

Jau rakstīts, ka janvāra vētru laikā, kad aizdambējās kanāls, kas savieno Papes ezera polderi un jūru, 200 hektāru lielais sumbru aploks applūda. Iespējams, tas bija iemesls, kāpēc četri pieaugušie lopiņi ar diviem pērnā gada telēniem izlēma doties bēgļu gaitās un atstāja aploku. It kā izlienot pa žoga apakšu un pārpeldot pāri grāvim.

Par vienu no sumbru iecienītākajām apmeklējuma vietām pēdējā laikā kļuvis Aniķu māju pagalms. Saimnieks Margots Janševskis stāsta, ka viņi paši negaidīto ciemiņu ierašanos nemana. Tie parasti ierodas naktī, izbradā dobes un stādījumus, acīmredzot meklē ko ēdamu. “Tad vēl zeme nebija sasalusi, un zemeņu dobē palika lieli un dziļi pēdu nospiedumi. Acīmredzot pats lielākais sumbrs būs gājis pāri. Tie jau ir šausmīgi lieli zvēri. Svars vienreizējs,” spriež Margots. Pēc pēdām saimnieks secinājis, ka savvaļas lopiņi pārstaigājuši visu pagalmu. Pat pie durvīm atstāti lieli nospiedumi. “Izbradājuši puķu dobes, tad viņi dragājušies pa komposta kaudzi, kaut kādas ķirbja mizas un sapuvušus ābolus grauzuši. Vienīgais labums – veselu ķerru ar sumbru mēsliem pēc tam pagalmā savācu,” smejot nosaka Margots. Bail no sumbriem gan viņam neesot. Tie, lai arī augumā milzīgi, tomēr ir zālēdāji un paši no cilvēkiem ļoti baidās. Taču viņš atzīst, ka diezko omulīgi nav, ja šie zvēri klejo apkārt. “Mums jau teica, lai rakstot iesniegumu par zaudējumiem, tad atlīdzināšot. Nu ko tad es rakstīšu? Cik pēdu manā pagalmā?” nosaka Margots.

Sašutusi par sumbru ieilgušo brīvsoli ir arī Agita Zeme. “Es katru rītu vedu abus bērnus ar mašīnu līdz pagriezienam un vakarā – atpakaļ. Jo viņiem septiņos no rīta jādodas uz skolu. Tad vēl ir melna tumsa. Visapkārt tikai krūmi. Un ja šitādi buļļi iznāk bērnam pretī? Varbūt akurāt virsū neskries, bet bērni taču pārbīsies,” saka Agita.

Kalnišķos jau klīst nostāsts par to, ka sumbru dēļ viena sieviete gandrīz sirdstrieku dabūjusi. Viņa pievakarē dzirdējusi, ka kaut kas grabinās pie loga. Lai labāk varētu saskatīt, kas tur notiek, pielikusi seju pie loga stikla, bet tur šausmās ieraudzījusi, ka viņai pretim blenž milzīgs sumbra purns ar tikpat milzīgiem ragiem. Nu gluži kā pats nelabais no pasakām!

Atbildīgos vaino bezdarbībā

Sumbrus, tāpat kā savvaļas zirgus un taurgovis, Pasaules dabas fonds Latvijā ieveda, sākot lielo zālēdāju atjaunošanas programmu, lai atdotu Latvijas dabai šos dzīvniekus, kuri veicinātu dabisku pļavu un mozaīkveida ainavu atjaunošanos un dabas daudzveidību.

“Neviens negrib tikt no dzīvniekiem vaļā. Viņi ir skaisti un mums patīk. Taču katram jāatrodas savā vietā, un sumbriem – aplokā, nevis mūsu puķu dobēs,” uzskata Inese Kalnišķe. Lai šo problēmu risinātu, sestdien ar kalnišķniekiem tikās Pasaules dabas fonda pārstāvji. “Tā vairāk bija sirds izkratīšana. Jo uzskatu, ka sumbru klejošana ir atbildīgo personu bezdarbības rezultāts. Tas aploka žogs tika salauzts jau pagājušajā ziemā. Un pa šo laiku nekas netika darīts, lai žogu salabotu. Pirms sapulces vīri speciāli gāja pārbaudīt. Un vēl vairāk – pārsimts metru lielā žoga posmā viņi atrada vēl vairākas spraugas, kas radušās nokritušo koku dēļ un pa kurieni sumbri var mierīgi izkļūt laukā,” apgalvo I. Kalnišķe.

Radikālās metodes neizmantos

“Iedomājieties, ka jums liek mežā noķert dzīvus piecus aļņus! Tieši tikpat līdzvērtīga ir prasība, lai mēs noķeram izbēgušos sumbrus. Tas nav nemaz tik vienkārši izdarāms, jo tie arī ir savvaļas dzīvnieki,” apgalvo Papes Dabas parka administrators Andris Maisiņš. Bijusi ideja dzīvniekus iemidzināt un tad pārvest, kur nepieciešams, taču secināts, ka šādam mērķim dzīvnieku ir par daudz. To varētu izmantot, ja bēglis būtu viens. “Tāpēc mūsu stratēģija ir tāda, ka dzīvnieki nepārtraukti tiek uzraudzīti un, tiklīdz tie ieies atpakaļ aplokā, tūlīt aiztaisīs ciet žogu,” klāstīja A.Maisiņš. Esot cerība, ka tas izdosies, jo sumbri nupat esot devušies uz aploka pusi. Ja tomēr līdz ziemas beigām sumbri neatgriezīsies viņiem paredzētajā teritorijā, vajadzēs rīkot dzinēju talku un iedzīt lopiņus aplokā. “Mēs jau reiz aicinājām palīgā zemessargus. Taču secinājām, ka 20 cilvēku ir stipri par maz. Vismaz 100 cilvēku tad vajadzēs aicināt talkā,” apgalvo A.Maisiņš.

Kas attiecas uz cilvēku neapmierinātību, A.Maisiņš pauda, ka tiks meklēta iespēja dārziņu īpašniekiem kompensēt sumbru radītos zaudējumus. Bet pašlaik tie lielu skādi nodarīt nevarot, jo zeme ir sasalusi. Arī baidīties no sumbriem nevajadzētu, jo viņi paši no cilvēkiem baidās vēl vairāk un nav agresīvi.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Aniķu māju saimnieks Margots Janševskis rāda, no kuras puses viņa pagalmā ieradās klejojošie sumbri.

Puķu dobe ir kā nosēta ar sumbru pēdu atstātajiem nospiedumiem.

Pasaules dabas fonda foto