Pietiek šajās dienās pagulēt zālē, apķerties ap koku, un zudusī enerģija ir atpakaļ, par saulgriežu spēku saka folkloriste Līga Strēle. Viņa vakar gāja Bunkas Tadaiķu pļavās trejdeviņas puķes vākt.

Biedrība “Lindāles Dabas parks” šo gadu pasludinājusi par latviešu gadskārtu iepazīšanas gadu. “Kas Rīgā Ilga Reizniece, tas mums Līga,” saka biedrības vadītāja Daina Fomina. Tā nu biedrības biedri kopīgi svētījuši Lielo dienu, svinējuši Ūsiņus un nu tiekas vasaras saulgriezī. Pēc tam būs Annas jeb Saimnieču diena, apjumības, Miķeļi, protams, ziemas saulgrieži. Vakar viņi pulcējās kultūras darbinieces Maldas Andersones sētā, Bunkas Tadaiķu “Māliņos”.

Tas ir mūžizglītības pasākumu cikls, Daina Fomina skaidro. “Mums tas viss jāsaprot vispirms pašiem priekš sevis. Nākamgad, tad redzēs, vai gribēsim vēlreiz visām gadskārtām cauri iet vai vairs ne,” viņa piebilst, ka, pirms ķerties pie praktiskas darbošanās, Līga Strēle vienmēr sīki izstāsta visu par tajā reizē svētāmo dienu. Patlaban biedrībā “Lindāles Dabas parks” esot deviņi dalībnieki no novada pagastiem, izņemot Kalētus un Virgu.

“Rādu tiem, kas grib to redzēt,” Līga saka par to, kā gadskārtu izzināšana novadā notiek. Krotē jau pļavas un sētas izstaigātas, jo viņa ar domubiedriem ne pirmo gadu lasa jāņuzāles un veļ bluķi. Tagad folkloriste labprāt braucot arī uz citām vietām dalīties savās zināšanās.

Tomēr pagaidām neesot domas pārvērst to par plaši apmeklētu un reklamētu sarīkojumu. “Mani mazliet baida tas, kā Jāņos Bunkā notiek,” Līga atzīstas, ar to domājot pārāk lielu alkohola lietošanu un visu, kas no tās izriet. Tāpēc varbūt pat labi, ka šogad pagastā kopīga svinēšana nemaz netiek plānota, lai šoreiz papriecājas katrs pats par sevi, Līga spriež.

Bet tas, kas cilvēkam patiešām par šo laiku jāzina: saulgriezī visa enerģija dabā sakoncentrēta un jau rīt tā ies mazumā. Tāpēc zālītes un ziedi jālasa tagad. Izžāvēti ziemā derēs tējai vai vannai.

“Māliņu” pļavās līdz ar “Lindāles Dabas parka” biedriem vakar brida arī Priekules Novada domes pārstāvji. Viņi pirms tam apbraukājuši arī pārējos novada pagastus. “Ir centušies,” Novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska uzslavē pagastu ļaudis par to, ka steigušies pirms Jāņiem visus darbus apdarīt.

Uzziņai
– Ja vainagā iepin vanagzirni, tad gaidāma skaista mīlestība. Ja margrietiņu – tad kaislīga. Bet jasmīns sola īstu sapni!
– Katrai meitai Līgo vakarā vajag trīs vainagus – vienu galvā likšanai, otru kokā mešanai, trešo peldināšanai.
– Koka zaros vainags jāmet, lai zinātu, pēc cik gadiem meita pie vīra izies – jāskaita, pēc cik metieniem tas paliks ieķēries koka zaros. Ja pa straumi palaists vainags viegli aizpeld, tad jau šogad meita tautās izies. Ja tas ķeras un griežas uz riņķi, tad šogad vēl nesanāks.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Andra Gertsona foto

Vieniem godiem no citiem ir jāatšķiras, tāpēc jāzina, kā tos svinēt, uzsver Līga Strēle. Līgo nakts ir skaista, mīlestības un spēka pilna.