Jau ziņojām, ka nule aizvadītā vētra, kas sasniedza orkāna spēku, ar pāris tūkstošu kubikmetru lieliem smilšu sanesumiem aizdambējusi Papes ezera izteku jūrā. Tāpēc ezerā cēlies ūdens līmenis, appludinot vienu otru lauku sētu un apdraudot arī citas saimniecības. Pašvaldības vadītājs Viktors Čamans bija nobažījies, ka, turpinoties lietavām, vistuvākajā laikā var pārplūst arī šoseja uz Papi un tad iedzīvotājiem pārtrūks sakari ar apkārtējo pasauli. Aizvakar vakarā viņš apsekojis šo vietu, braucot kopīgi ar Rajona padomes priekšsēdētāju Aivaru Šili. Secinājums bijis viens: ietekas atbrīvošana no sanesumiem ir jāpasteidzina.

Finansiālā izteiksmē tāds uzdevums, provizoriski rēķinot, varot izmaksāt aptuveni 5000 latu. Taču ne jau par naudu šoreiz ir runa.

 
Vētras nedarbi šoreiz daudz nopietnāki

Lai novērstu Papes lauku sētu un teritorijas applūšanas draudus, talkā aicināja Nīcas pagastā izvietoto meliorācijas firmu SIA “Melioserviss”, ko vada Jānis Ameriks. Zemes atūdeņotājiem nebija gari jāskaidro, cik bīstama ir un kādas sekas var radīt palienes pļavu aptverošā ezera izejas nosprostošana. Papes ezera iztekas atbrīvošanā no smilšu sanesumiem viņi jau uzkrājuši pietiekami daudz pieredzes. Ar līdzīgu pienākumu melioratori tika galā pēc 2005.gada janvāra sākumā pieredzētās vētras.

Tomēr Dienvidkurzemes Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes meliorācijas inženieris Imants Rožkalns, kas uzņēmās vadīt ezera iztekas atbrīvošanas darbus, vērtēja, ka šogad situācija ir daudz nopietnāka. Vētras sastrādātie nedarbi, viņaprāt, esot divkārt lielāki, nekā tas bijis aizpērn. Inženieris no rīta bija apskatījis paša izstrādātos projektus, kuros redzami toreiz veiktie mērījumi, un konstatējis, ka 2005.gadā sanesumi bija aizsprostojuši izteku 90 metru joslā, bet šogad gultne būšot jāatrok vismaz 190 metru garumā. Aptuveni rēķinot, ekskavatoram, ko vada Vilnis Kramēns, nākšoties izsmelt ap 2300 kubikmetru grunts. Lai paveiktu tādu darbu apjomu, esot nepieciešama vairāk nekā nedēļa.

 
Dzīvo ūdens aplenkumā

Imants Rožkalns parādīja “Kurzemes Vārdam” vētras pāridarījuma otru daļu. Augstie viļņi un vējš, kas naktī uz pirmdienu pūta no ziemeļrietumiem, gluži tāpat, kā nazis nogriež maizes riecienu, nošķēlis un aizskalojis trīs metrus augsto un puskilometru garo kāpu. Skats patiešām ir baiss. Vietā, kur atradās smilšu kalni, gaisā kā pātagas šūpojas tikai atkailinātas krūmāju un kociņu saknes. Raugi, šeit arī pagrābti un aiznesti projām tie vairāk nekā divi tūkstoši kubikmetru smilšu, ko Vilnim Kramēnam tagad nedēļas gaitā būs jāizsmeļ no iztekas.

Saprotama lieta, ka tik ilgi gaidīt iedzīvotāji nevar. Lauku saimniecībā “Štibeļi”, kur dzīvo Marija un Poļeslavs Vasiļenko, jau tagad ūdens ielencis gan dzīvojamo māju, gan saimniecības ēkas. Ja ezera līmenis celsies vēl augstāk, ūdens ienāks istabās. Tomēr jābrīnās, ka abi saimnieki, staigājot ūdensnecaurlaidīgos apavos, diezgan mierīgi uztver uzbrukušās neērtības. Viņi pie tādām lietām esot pieraduši. “Citiem klājas vēl sliktāk,” sevi mierināja Marija, pastāstot, ka pašvaldības vadītāji pie viņiem jau iegriezušies un apsolījuši, ka darīs visu, lai nelaimi novērstu. “Tagad jau cilvēki viens otram cenšas palīdzēt un labi būt,” sieviete sprieda un pastāstīja, ka, ūdens ielenkumā mitinoties, viņi pēc dzeramā ūdens tomēr spiesti doties pie kaimiņiem, kam ir drošāka aka. Palu ūdeņus izmantojot tikai lopu dzirdināšanai.

 
Ezera līmeņa regulēšana atstāta novārtā

Kad firmas “Melioserviss” ekskavators, izmantojot Zigurda Cibuļa vadīto smagās tehnikas pārvadātāju, vakarrīt tika atgādāts Papes jūrmalā, Imants Rožkalns jau bija izdomājis un ar Vilni Kramēnu vienojies, ka vispirms steidzamā kārtībā tiks izrakta apmēram vienu metru plata noteka, pa kuru ezera ūdens varētu plūst uz jūru, bet pēc tam, kad pirmās nepieciešamības uzdevums būs paveikts, varēšot stāties pie iztekas paplašināšanas un padziļināšanas. Inženieris bija ļoti saērcināts par to, ka ezera līmeņa regulēšana atstāta novārtā un nav atjaunota. “Tā rīkojoties, kādreiz var sanākt pat ļoti lielas ziepes,” viņš teica. Nekādā ziņā nedrīkstot pieļaut, ka rudenī, pirms lietavu iestāšanās, ezera caurtece ir ierobežota un līmeni nav iespējams izmainīt.

Arī tagad ūdens līmenis ezerā esot ļoti augsts un apmēram par vienu metru pārsniedzot normālo. Šā iemesla dēļ patlaban nedarbojas Papes polderis, regulators esot aizvērts un applūdušas palienu pļavas, kur mitinās savvaļas dzīvnieki. Šī problēma, kā uzskata Rožkalns, esot neatliekami jāatrisina, ja gribam normāli dzīvot un apsaimniekot savu zemi. Arī ar sanesumu izsmelšanu no iztekas grunts samezglojumi būs atrisināti tikai uz laiku, jo sinoptiķi jau ziņo jaunu vētru tuvošanos un tas nozīmē, ka smiltis atkal, un ļoti iespējams, ka pat šās nedēļas nogalē, tiks skalotas atpakaļ.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Papes Jūrmalā steidzīgi tika nogādāts SIA “Melioserviss” ekskavators.

“Štībeļu” saimniece Marija Vasiļenko izrāda applūdušo pagalmu.

Vētra kā ar nazi nošķēlusi un aiznesusi sev līdzi trīs metrus augsto krasta kāpu.