Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Izveido Rucavas Tradicionālās kultūras centru

No 2. novembra Rucavā darbu sācis Tradicionālās kultūras centrs, kas ir domes struktūrvienība, tajā strādās viens cilvēks – vadītājs. Konkursā uz šo amatu pieteicies viens pretendents. Vadītājam būs jārūpējas par daudzveidīgā tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumiem, lai Rucava ne tikai noturētos Latvijas Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, bet Rucavas kultūrtelpa tiktu atzīta arī starptautiskā līmenī un to iekļautu UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.

Izveido Rucavas Tradicionālās kultūras centru
Sandra Aigare ar Rucavas tradicionālā kultūras mantojuma saglabāšanu nodarbojas ilgus gadus un ir galvenā iniciatore tam, ka Rucavas pašvaldībai ir nepieciešama atsevišķa struktūrvienība un speciālists, kurš rūpētos par kultūrtelpas statusu. Viņas iecere šogad vainagojusies panākumiem. (Foto: Andris Gertsons)
11.11.2020 06:00

Liene Andersone

"Kurzemes Vārds"

Ar mūsdienu kultūru kopā likt nevar

“Rucavā ir bagāts tradicionālās kultūras mantojums. Rucavas novads jau iekļauts Nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā, kultūrtelpa ir slavena un atšķirīga no citiem ar vairākiem elementiem,” stāsta Rucavas novada domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja, deputāte Līga Jaunzeme. Šie elementi ir valoda, dziedāšana, folklora, ēdieni, saimniekošanas veids, darba un sadzīves tradīcijas, gadskārtu svētki un Rucavas tautas tērps.

“Tradicionālās kultūra centrs Rucavai ir vajadzīgs. Atsevišķa pašvaldības struktūrvienība ir tāpēc, ka mūsu kultūra ir tik bagāta, tik daudzveidīga no visām pusēm.

Taču salikt to kopā ar mūsdienu kultūru – tas nestrādātu konkrēti uz izvirzīto mērķi,” skaidro deputāte. Viņa norāda, ka centra vadītājam būs jāatbild ne tikai par seno tradicionālās kultūras vērtību saglabāšanu, bet arī par mantojuma digitalizēšanu, arhivēšanu.

“Ar centra izveides iniciatoriem pašvaldība nevarēja vienoties par darbības struktūru. Bija priekšlikums, ka esošie aktīvisti darbojas kultūras centrā, bet nevarējām tā darīt. Centram ir jāatbild par vienu sfēru. Kultūras, sporta un izglītības jomas ir pašas par sevi, tās koordinē Kultūras komisija.”

No saraksta var arī izlidot

Viena no galvenajām Rucavas Tradicionālā kultūras centra idejas iniciatorēm un arī tradicionālās kultūras saglabāšanas darba aizsācējām ir tradīciju kopēja un aktīviste Sandra Aigare. “To visu es jau darīju vienpersoniski un sabiedriskā kārtā no 2004. gada. No Valsts kultūrkapitāla fonda šāda centra izveidei dabūjām pirmo naudu. Noformulējām funkcijas, rakstījām projektus.

Lai arī projektus iesniedza Rucavas novada dome, vienmēr tika norādīts, ka kādu konkrēto aktivitāti veic Rucavas Tradicionālās kultūras centrs. Laika gaitā darba apjoms kļuva arvien lielāks. Bija jānošķir darbi. Viens – nākam kopā, apgūstam prasmes, ejam sabiedrībā un rādām savas tradīcijas. Otrs – organizatoriskie, metodiskie, saglabāšanas darbi,” teic S. Aigare.

“Tradicionālās kultūras centrs pagaidām sabiedrības izpratnē ir – tur jau folkloristi ņemas, iet ķekatās –, bet tā gan nav. Tas nozīmē Rucavas kultūras mantojumu apzināt, sakārtot, par to stāstīt. Tā ir savstarpēja sadarbība ar sabiedriskajām organizācijām, aktīvu cilvēku kopām, kas atkal domā par Rucavai raksturīgo, piemēram, amatniecības attīstību. Lai kā sargāsim savu mantojumu, tas ir arī jādod tālāk, jāpārmanto. Tas ir jāapgūst – tas ir viens no centra uzdevumiem,” viņa papildina.

“Mums jau ir īpaša aizsardzība – mēs esam Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, taču nākamais uzdevums būtu iekļūt UNESCO sarakstā.

Mēs esam atšķirīgi, ir mums senais mantojums, apgūstam to, pētām. Centram jāstrādā visos līmeņos – jāprot pieradīt vīzijas un idejas, mērķtiecīgi darbojoties saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības plānu. Esmu gandarīta par rezultātu, nemitīgi atgādināju vadībai un deputātiem par centra nepieciešamību. Jāņem vērā, ka varam tikpat ātri, kā nonācām sarakstā, izlidot no tā ārā, ja nepildām saistības.”

“Tā ir liela atbildība, tādēļ bija nepieciešams veidot atsevišķu centru. Ar to vien, ka Rucava ir iekļauta Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, nepietiek. Tur ir nepieciešams darbs – ir jāstrādā, jāveicina, jāpopularizē un jāatbild par izvirzīto mērķu sasniegšanu, citādi no saraksta var arī izņemt ārā,” teic L. Jaunzeme.

Pati iniciatore no amata atsakās

S. Aigare apstiprina, ka viņai piedāvāts startēt konkursā uz centra vadītāja amatu, taču viņa no tā atteikusies: “Jāatzīst, ka vairs nespēju pavilkt divas slodzes – strādāt ar mantojuma saglabāšanu un aktivizēt biedrību darbu. Man bija jāizvēlas veselības dēļ. Joprojām esmu Rucavas tradīciju kluba vadītāja, man rūp, lai mēs spēcīgāk darbotos un attīstītos.

Savukārt “Zvanītāji” ir tāda vieta, kas apvieno aktīvos un darbīgos. Tradicionālās kultūras centra vadītājam jābūt ar stingru mugurkaulu, ar izpratni par kultūras vērtībām un ar iemaņām kultūras darba vadībā,” teic S. Aigare.

Tradicionālās kultūras centra vadītājs ir Rucavas novada domes pilnas slodzes štata vieta ar bruto atalgojumu 850 eiro.

UZZIŅAI

Rucavas tradicionālā kultūrtelpa Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta 2018. gadā.

Tās mērķi:

  • nostiprināt nemateriālā kultūras mantojuma vērtību;
  • popularizēt Rucavas kultūrtelpu: novadu, vietu, kur sākas Latvija;
  • izglītot sabiedrību par šo vērtību.

Kultūrtelpas uzturēšana jānodrošina Rucavas novada  pašvaldībai saskaņā ar izstrādātu pasākumu plānu.

Avots: Rucavas novada pašvaldība

  • 2016. gada 1. decembrī Latvijā stājās spēkā “Nemateriālā kultūras mantojuma likums”, kura mērķis ir saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm nemateriālo kultūras mantojumu kā Latvijas kultūras savdabību un daudzveidību apliecinošu resursu, kas veicina vērtību izpratni, radošumu, attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.
  • Likuma uzdevums ir izveidot institucionāli organizatorisko sistēmu, kas nodrošinātu nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas mērķtiecīgam atbalstam nepieciešamo vidi un apstākļus, kā arī rosinātu dialogu sabiedrībā.
  • Kopš 2017. gada tiek veidots Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts, kurā iekļautas 19 vērtības. 2017. gadā iekļautas sešas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības, 2018. gadā – astoņas, 2019. gadā – trīs.
  • Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas arī divas nemateriālā kultūras mantojuma vērtības – Baltijas Dziesmu un deju svētku tradīcija un simbolisms un Suitu kultūrtelpa, kas ir iekļautas UNESCO starptautiskajos sarakstos.

Avots: Latvijas Nacionālās kultūras centrs

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz