“Atgriezties no ārzemēm un iet strādāt algotu darbu? Labāk pamēģināt
kaut ko savu,” pārliecinājies Kristaps Kalnītis. Pēc dzīves ārzemēs kopā
ar sievu Vitu viņš atgriezies mājās un nu vairākus gadus Medzes pagasta
“Ošeniekos” audzē zemenes.

“Esmu vienpadsmit gadu bijis
projām, bet ar sievu mēs kopā bijām četrus gadus Anglijā. Būts ir daudz kur –
Norvēģijā, Skotijā. Tas nebija priekš manis. 
Visu laiku velk uz mājām. Sākām domāt, ko lai dara te. Mums bija labs
paziņa no Rucavas puses, kurš nodarbojas ar zemenēm. Izlēmām, ka jāmēģina.
Kultūra ir garšīga. Pirmo lauku iestādījām, kad vēl nebijām nemaz mājās,”
izrādot savu saimniecību, stāsta Kristaps. Vaicāts, kas tik ilgu laiku noturējis
ārzemēs, viņš atbild: “Gribēju iegādāties māju, zemi, lai būtu, kur
atgriezties. Dzīvojot pilsētā, neko jau tādu neuzsāksi. Veikali, kafejnīcas
mums ir pietiekami. Uz laukiem ir forši.”

Viņš ar prieku izrāda vienu no
saviem zemeņu laukiem: “Šis ir mans lepnums. Te ir atdoti visi spēki gan
dienā, gan naktī. No salnām sargāts. Ugunskuri kurināti apkārt, lai nenosalst
ziedi.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11. jūnija numurā.

#kvards-20150611-06#