Joda dambim pienācis laiks atdzimt
"Kurzemes Vārds"
Atpūtas vakars visām paaudzēm par un ap mīlestību Embūtē, Joda dambī, piektdien daudziem atsauca atmiņā “vecos labos laikus”, kad uz ballēm braukuši no malu malām. Toreiz augšā stāvlaukums bijis pilns ar mašīnām un publika plūdusi lejā uz estrādi. Šoreiz vakars ar teātra izrādēm un mūziku bija apmeklēts, tas vieš cerību uz Joda dambja atdzimšanu.
Vaiņodes amatierteātrim “Kuratieši” tieši Embūtē bija pirmizrāde A. Niedzviedža pārpratumu komēdijai “Trīsarpus atraitnes”. Tik vien bija laika, kā pārģērbties, un jāspēlē “vecais gabals” – J. Janševska “Precību viesulis” kopā ar Nīkrāces amatierteātra “Brinida” aktieriem. Abu trupu režisore Inga Ezeriete stāsta, ka teātra dzīve esot intensīva. Pavasarī nosvinējuši Vaiņodes kolektīva trešo dzimšanas dienu. “Ir stabila trupa, astoņi cilvēki, tikai žēl, ka nenāk jauni klāt. Tas ir maz. Ļoti grūti atrast repertuāru, īpaši tāpēc, ka nav vīriešu. Ir aicināti cilvēki, varbūt viņi baidās. Jo ir jau jābūt mazlietiņ dullam, lai teātri spēlētu,” saka Inga. Vaiņodes aktieri izrādēs arī dzied. “Aktierim nav jādzied perfekti, viņam ir jābūt attieksmei. Ja var meldiņu noturēt un vēl izspēlēt, tas ir kolosāli. Man ir tādi aktieri, kas agrāk nekur nedziedāja, bet tagad ir uzdrošinājušies un dzied, tas ir forši,” priecājas režisore.
Drīz pēc pirmizrādes nosvinēšanas vaiņodiešiem sāksies izbraucieni. Augustā Brīvdabas muzejā būs lauku amatierteātru festivāls. “Pēc tam dodamies uz Blomi, kur ir salidojums mana režijas skolotāja Valda Lūriņa kursam. Septembra beigās braucam uz Seci, jo es divreiz gāju kursos, tur ir manam otram kursam salidojums. Oktobrī Skrundā būs skate,” režisore atklāj amatierteātra plānus. Darbs esot ļoti jāplāno, datumi jāzina pāris mēnešu iepriekš. “Kuratieši” mēģina reizi nedēļā, vienīgi vasarā ir atšķirīgi. “Vaiņodē man spēlē skolotājas, bērnudārza audzinātājas, projektu rakstītājs domē, pārdevēja, mājsaimniece. Nīkrāces teātris pastāv ilgāk, tas man ir no 2012. gada. Es pati spēlēju Skrundas teātrī. Atnāca piedāvājums mācīties režijas kursos, izmācījos. Bija meitenes no sieviešu ansambļa, ar tām arī sākām darboties. Ir jau jābūt ķertam, lai aiz sevis cilvēkus vilktu. Jābūt arī psihologam, jo katram ir sava dzīve un problēmas. Man ir visforšākie aktieri un visforšākie skatītāji, mēs viņus mīlam,” saka I. Ezeriete.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 31.jūlija numurā.
#kvards-20170731-06#