Vides ministrija tuvākajā laikā Baltijas jūras krasta stiprināšanai Latvijā neplāno pieprasīt finanšu līdzekļus no Eiropas Savienības struktūrfondiem, tādēļ cīņa ar jūru paliks pašvaldību un privātīpašnieku ziņā, ziņoja aģentūra LETA. Kamēr Lietuvai no struktūrfondiem piešķirta dotācija 5,6 miljonu Lietuvas litu jeb 1,14 miljonu latu apjomā Baltijas jūras piekrastes līnijas atjaunošanai, Latvijai krasta stiprināšanai atbalsta nebūs.

Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta Aizsargājamo teritoriju nodaļas vadītāja Inga Belasova pastāstīja, ka kaimiņos situācija esot atšķirīga – Lietuvā jūras krasts ir piecas reizes īsāks nekā Latvijā, kur tas mērāms ap 500 kilometru garumā, līdz ar to kaimiņiem nepieciešams arī mazāk finanšu līdzekļu. Tikmēr Latvija atbalsta krastu stiprināšanu tikai tur, kur tas tiešām ir nepieciešams, jo pēc iespējas vairāk nepieciešams saglabāt dabiskos jūras piekrastes procesus.
Jūras krastu un kāpu nostiprināšana līdz šim ir notikusi atsevišķu projektu ietvaros. Pagājušā gada vētras postījumu novēršanai vēl Pāvilostā ir paredzēts veikt krasta stiprinājumus no gabioniem, kas paredzēti pilsētas aizsargāšanai no jūras ūdens ieplūšanas, bet Liepājā plānota krasta kāpu zonas stiprināšana 390 metru posmā, lai novērstu turpmāko eroziju vēju un jūras viļņu ietekmē pie pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.