Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Jūrmalciemā skatāma digitāla izstāde par piekrastes zvejniecību

Līdz 18. septembrim Jūrmalciema tīklu mājā “Piestātne” digitālā veidā var apskatīt dokumentālus foto materiālus no Liepājas muzeja krājuma fondiem par piekrastes zvejniecību 20. gadsimta 20.–30. gados Liepājā un tās apkārtnes ciematos – Pērkonē, Papē, Bernātos, Nīcā un Jūrmalciemā.

Jūrmalciemā skatāma digitāla izstāde par piekrastes zvejniecību
Foto: Publicitātes
14.09.2022 06:00

Liene Kupiča

"Kurzemes Vārds"

Izstāde tiek rīkota sadarbībā ar biedrību “Jūrmalciema valgums”, kura saimnieko “Tīklu mājā”, popularizējot ciema tematisko vēsturi un līdz mūsdienām saglabāto mantojumu.

Liepājas muzeja pārstāve Rasa Zālīte norāda, ka fotogrāfijas atspoguļo ne tikai zvejnieku darbu un ikdienu, bet arī sieviešu darba soli, kuras līdzēja vīriem krastā – piedalījās tīklu lāpīšanā, ēsmas uzlikšanā uz āķiem, kā arī pēc zvejas piedalījās zivju izlasīšanā no tīkliem.

Senāk katrai stabilai zvejnieku saimniecībai bija savs zvejas rīku komplekts jeb zvejas spaile. Jo turīgāka bija zvejnieku saimniecība, jo lielāka un daudzveidīgāka bijusi šī spaile. 20. gadsimta pirmajā pusē Latvijas jūras zvejnieka zvejas spaili veidoja zvejas rīks ūdas, kas ir aukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem piestiprināta īsāka aukla ar āķi zušu un mencu zvejai, dažāda izmēra tīkli brētliņu un reņģu zvejai, dažādi zvejas vadi, kā arī vairāki ūdu grozi.

Fotogrāfijās var arī apskatīt šos zvejas paņēmienus, vēsta muzeja speciāliste. “Arī mūsdienās šiem neindustrializētajiem zvejniecības veidiem ir lietpratēji, kuri piekopj tēvu arodu un paaudžu paaudzēs pārmantotās prasmes. Lai gan, laikam ejot, radušies citi materiāli, mainījušies un attīstījušies zvejas paņēmieni un tehnika, zvejnieka arods aizvien nav zudis,” uzsver R. Zālīte.

Stāstot par izstādē redzamo, viņa atgādina vēl vairākus būtiskus faktus. “Proti, ja zvejot gāja ar tīkliem, tad laivas komandā parasti bija no trīs līdz pieciem vīriem, katram līdzi bija kādi pieci vai seši tīkli. Katra tīkla garums bija no 70 līdz 90 metriem, tādējādi vienas laivas izlikto tīklu garums varēja sasniegt 2–3 kilometrus. Tīklu joslas galus apzīmēja ar īpašu kārti. Naktīs tīklu galos novietoja signāla vējlukturus. Mājās ar lomu atgriezās pēcpusdienā, kad zivis bija jāizlasa no tīkliem un tīkli jāizžāvē. Nozvejotās reņģes parasti realizēja neapstrādātas – vai nu pārdodot uz vietas uzpircējiem, vai vedot pārdot uz Liepājas tirgu pie pilsētas Tirdzniecības ostas,” atgādina Liepājas muzeja speciāliste.

Jūrmalciema tīklu mājā “Piestātne” izstādi un citas ekspozīcijas klātienē apmeklēt ir iespējams, iepriekš sazinoties zvanot pa tālruni 26114601.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz