Sestdiena, 25. jūnijs Maiga, Milija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kaimiņu panākumi ir kā pamudinājuma dunka sānos

Kaimiņu panākumi ir kā pamudinājuma dunka sānos
21.09.2007 20:22

0

Atslēgvārdi

Šonedēļ kolēģus uzņēma Nīcas pagasta lauku attīstības speciālists Ainars Sīklis. Viņš piedāvāja ielūkoties zemnieku saimniecībā “Līvmaļi”, kur Cinkus ģimene nodarbojas ar kartupeļu un šķirnes zirgu audzēšanu, aizveda pie Līgas un Jāņa Rogām, kas ierīkojuši pildspalvu un motociklu muzeju, parādīja Mazkrūmu mājas, ko Bernātu krastā nopietni apdraud jūras viļņu iznīcinošais spēks. Kolēģi tika iepazīstināti arī ar sakoptību, kas valda viesu mājās “Šķiperi”, kur saimnieko Niedolu ģimene, un Daces Kronbergas “Aizpuros”.

Informācijas dienas speciālistiem Lauku konsultāciju birojs kādā no rajona pagastiem, nevis Liepājā sāka rīkot pērn. Šogad kaimiņu labāka iepazīšana tiek sekmīgi turpināta. Augustā tika apmeklēta Aizputes puse, bet tagad kārta pienākusi Nīcai.

Zirgaudzēšana prasa uzņēmību

Kā jau viesmīlīgā pagastā pieņemts rīkoties, pirmais ar viesiem tikās pašvaldības vadītājs Agris Petermanis, kurš sniedza īsu, taču pietiekami izsmeļošu pagasta ievērojamāko vietu un ļaužu aktivitāšu raksturojumu. Kaut arī Nīcā un tās apkārtnē netrūkst tādu, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību, viņš uzsvēra, ka lauksaimniecības nozare pagastā bija, nav izzudusi pašlaik un būs arī nākotnē. Šajā nolūkā galvenokārt tiekot izmantotas ūdeņiem atņemtās polderu platības, kur saimnieko gan uzņēmīgi dārzeņu audzētāji, gan pieredzējuši piensaimnieki, taču netrūkst arī tādu entuziastu, kas pievērsušies retāk izplatītām nodarbēm.

Pie savdabīgākajām Nīcas lauksaimnieciskās ražošanas virziena saimniecībām jāpieskaita “Līvmaļi”. To līdzīpašniece Arta Cinkus pastāstīja, ka jau daudzus gadus nodarbojas ar Latvijas šķirnes sporta tipa zirgu audzēšanu. Patlaban  aprūpē esot 17 dzīvnieku. No tiem 10 piederot Cinkiem, bet pārējie –citiem īpašniekiem. Zirgus ne tikai audzējot, bet arī trenējot. Šajā nolūkā no Nīcas un Liepājas uz “Līvmaļiem” ik pēcpusdienu braucot bērni, kas vingrinās jāšanā un piedalās rumaku kopšanā.

Saimnieki ciemiņiem demonstrēja arī Latvijas braucamā tipa šķirnes ķēvīti Palladu, kurai 1.augustā atskrējis kumeliņš VIP Ginters. Par šo strauji izzūdošo zirgu kopšanu un vairošanu ir paredzētas Eiropas Savienības subsīdijas, kas kalpo kā atbalsts ģenētisko resursu saglabāšanai.

Atzinīgi “Līvmaļos” redzēto vērtēja Kalētu pagasta lauku attīstības speciālists Jānis Lauva, kurš teica, ka apbrīnojot Artas entuziasmu. Iesaistīties zirgkopības biznesā varot tikai uzņēmīgs cilvēks un tāds, kam zirgi sirdij ļoti tuvi. Runājot par izbraukuma semināriem kopumā, viņš pauda viedokli, ka esot vērtīgi, ja to rīkotāji vairāk uzmanības velta ekonomiski spējīgu un interesantu saimniecību apmeklējumiem. “Līvmaļi” tādi bez šaubām ir. Tur vēlas un prot strādāt. Prieks, protams, arī redzēt sakoptās sētas, taču to iepazīšana vairāk līdzinās izklaidējoša rakstura pasākumam.

Savukārt Durbes novada lauku attīstības speciāliste Maija Lankupa uzskata – katram pagastam jāparāda specifiskais, ar ko tas atšķiras no citiem reģioniem. Nīca varot palepoties tieši ar lauku tūrismu, kas citur mazāk attīstīts. Liellopu fermas un graudaugu audzētāji esot pārstāvēti visos pagastos.

Bijušajā stallī – motocikli un pildspalvas

Diezgan droši var teikt, ka daudziem speciālistiem mute palika vaļā, ieejot Līgas un Jāņa Rogu ierīkotajā motociklu un pildspalvu muzejā, kas atrodas pie Toseles. Oficiāli tas esot atklāts pērn jūlijā. Speciālisti neslēpa, ka tādu tehnikas pārpilnību vienuviet ieraudzīt neviens nav gaidījis. Lai to visu atrastu, savāktu un sagatavotu eksponēšanai, saimniekiem bijis jāziedo ne mazums darba un līdzekļu. Lielākā daļa braucamrīku esot ražoti bijušajā Padomju Savienībā. Taču esot arī Ungārijā un Čehoslovākijā tapuši moči. Jānis gribējis kolekciju papildināt arī ar Vāczemē tapušiem spēkratiem, taču sapratis, ka tas nav tik vienkārši.

Līga pajokojās, ka labāk ir, ja cilvēks nodarbojas ar motociklu restaurāciju, nekā dzer šņabi. Arī abi puikas līdzās tēvam darbnīcās esot uzauguši, tur viņi apguvuši dažādas iemaņas, un tagad apstāties vairs neesot iespējams.

Interesanti, ka muzejs ierīkots bijušajā mājdzīvnieku novietnē, jo savulaik Rogas nodarbojušies ar lopkopību, turējuši aitas, cūkas un govis. Tomēr vēlāk vajadzējis pārtraukt šo nodarbi, jo nevienam nav bijis zootehniskās izglītības. Pati saimniece esot agronome, bet vīrs – mehāniķis. Arī ar motociklu kolekcionēšanu viņi esot aizrāvušies pēdējā brīdī, jo tagad vecā tehnika sākusi interesēt daudzus un  tiekot ļoti strauji izvesta no valsts.

Vērojams projektu rakstīšanas bums

Iepazīstot Nīcas pagastu, lauku attīstības speciālisti vienlaikus  uzzināja arī aktualitātes. Lauku konsultāciju biroja vadītājs Jānis Briedis uzmanību pievērsa faktam, ka iestājies Eiropas Savienības un nacionālo subsīdiju piesaistes brīdis. Šogad zemnieku interese un atsaucība par atbalsta maksājumiem esot tik liela kā nekad iepriekš. Vērojams īsts projektu gatavošanas bums. To katrā ziņā ietekmējuši arī sarežģītie laika apstākļi un piedzīvotie zaudējumi. Liepājas rajons  no pārlieka mitruma cietis vairāk nekā citi valsts reģioni, jo nokrišņu šeit bijis vairāk. Lielas labības platības joprojām stāv nenovāktas, jo nav iespējams uzbraukt uz lauka. To varēja vērot arī Nīcas apkārtnē. Lai neizputētu, lauku apsaimniekotāji glābiņu saskata projektu rakstīšanā. Biroja vadītājs uzskata, ka, to darot, saimniekotājiem lieti noderēs speciālistu palīdzība. “Visiem naudas var nepietikt,” viņš brīdināja. Tātad finansējumu saņems tie, kas pasteigsies pirmie un kam projekti būs kvalitatīvāk izstrādāti.

Pagaidām vēl Liepājas rajonā neviens no lauku attīstības speciālistiem nav saņēmis Zemkopības ministrijas apsolīto datoru un printeri. Kavēšanās, jādomā, notiekot tādēļ, ka ar tehnikas piegādi nodarbojas uzņēmums, kas uzvarējis konkursā.

Firmas darbinieki apmācīšot lietotājus arī rīkoties ar datoriem. Bet pēc tam, kad tie būšot saņemti, speciālistiem jāsazinās ar biroja grāmatvedi un jānoslēdz līgums, jo speciālistiem izsniegtā tehnika tomēr atradīsies biroja bilancē.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Zemnieku saimniecībā “Līvmaļi” lauku attīstības speciālisti apskatīja tagad reti sastopamās Latvijas braucamā tipa šķirnes ķēvīti Palladu un tai atskrējušo kumeliņu VIP Ginteru. Par tiem zirgaudzētāji saņem ES ģenētisko resursu saglabāšanai atvēlētās subsīdijas.

Motociklu un pildspalvu muzejā pie Toseles bija ko redzēt.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz