Kalētniekiem puķes patīk – viņi tās audzē daudz, saka kultūras darbiniece Svetlana Zaše-Zasa. Bet tirgū gan nepārdod, nes uz pagasta svētkiem un izstādēm.

Kalēti vienos ziedos

Katru gadu pagastmājā notiek dāliju izstāde. Šogad gan sanācis tā švakāk, S. Zaše-Zasa nopūšas. Tas tāpēc, ka pašai kaismīgākajai audzētājai Annai Plāciņai, kurai vismaz simt šķirņu citugad bijis, veselība sasvārstījusies. Bet citu dālijnieču – Dainas Garozas, Mirdzas Liepiņas, Zelmas Sprūdes un Zitas Simonavičienes audzēto gan A. Plāciņa atnākusi novērtēt.

Vēl līdz piektdienai Kalētu Pagasta pārvaldē apskatāmas dālijas visdažādākajās krāsās un toņos. “Varbūt kāds tagad avīzē par izstādi izlasīs un padomās, ek, es taču arī varēju atnest,” S. Zaše-Zasa sirsnīgi nosmejas, viņa šo tradīciju negrib pārtraukt.

Kalētos labi padevušās arī citas puķes. Z. Sprūdei izaugušas varenas cinnijas, bet Gunta Ziemele arī šogad uz 1. septembri nesusi gladiolu klēpjus kompozīcijas veidošanai. Pavasarī viss pagasts bijis vienās narcisēs. Bet nākamā reize, kad varēs rudens puķes izrādīt, būs Mārtiņos, uz Ražas svētkiem.

“Cilvēki ziedus mīl,” saka kalētniece. “Kad kāds koncerts vai sarīkojums, puķes vienmēr līdzi.”

Dina Belta

“Kurzemes Vārds”

 Dālijas no Kalētu dārziem. Te ir gan zināmas šķirnes, gan tādas, kas savā starpā sasportojušās, kā mēdzot teikt puķumīle Anna Plāciņa.