Līdzīgi kā pirms pusotra gada, arī šoziem Kalētu pagasta un tuvākās apkārtnes iedzīvotājus apsēduši vilki. Tie ne vien tver upurus mežaudzēs, bet reizēm pat tuvojas lauku sētām. Vienā otrā esot aiznesti suņi. Mednieku kolektīva “Mežābele 1” vadītājs Normunds Krūmiņš uzskata, ka vilkus no Dunikas purviem pārpeldēt Vārtājas upi vilina Kalētu puses mežos mītošās stirnas un buciņi, kas savairojušies lielā skaitā.

Ja kāds pelēcis nespēj straujos skrējējus notvert, tas barību meklē pie zemniekiem. Tomēr vilku gaitām pagastā vērīgi sekojot pēdu pazinējs Jānis Bogdans. Viņš nekavējoties ziņo, ja ko pamanījis. Tādējādi kalētniekiem, operatīvi izziņojot medības, izdevies ielenkt vairākus jēru zagļus divos kvartālos mežu apgaitā pie Vārtājas. Kritusi vilku māte un tēvs. Pirmo no tiem nogāzis Normunda, bet otru – Kārļa Jozepa raidītais šāviens. Trešajam zvēram no aplenkuma izdevies aizbēgt.

Tā nav vienīgā reize šoziem, kad kalētnieki jūtami paretinājuši vilku rindas. Kopš sezonas sākuma viņi pavisam nomedījuši septiņus pelēčus. Lielākā daļa no tiem bijuši augumā lieli zvēri, kuru ieguvēji varot pretendēt uz medaļām. Sešus vilkus nošāvuši “Mežābeles 1” vīri, bet vienu – kolektīva “Rieksti” pārstāvji. Normunds teica, ka pa diviem vilkiem esot Raimonda Valdmaņa un Normunda Matuļa kontā, bet vienu nogāzis Uldis Mūrnieks.

Mednieku kolektīva vadītājs solīja plēsīgo zvēru vajāšanu turpināt, jo Latvijā līdz sezonas beigām atļauts nomedīt vēl 28 pelēčus.

“Kurzemes Vārds”

Sergeja Larina foto

Normunds Krūmiņš ar kolektīva vīru gūtajām trofejām.