Par daiļumu un labklājību rūpējas daudzi, tomēr rajonā nav daudz tādu pagastu, kur pirms Jāņu dienas īpaša komisija apbraukā lauku sētas, novērtējot to sakoptību. Viena no vietām, kur to joprojām dara, ir Kalēti. Tur katru gadu rīko konkursu “Skaista mana tēva sēta” un uzskata, ka tas mudina iedzīvotājus ne tikai uzturēt labā kārtībā savas saimniecības, bet arī aizvien atrod to iekārtojumam kaut ko jaunu, vēl nebijušu, lai pārsteigtu savus kaimiņus izdomā. Labākos nosauc pie Jāņu ugunskura, bet galvenā balva čaklākajiem ir kopīga ekskursija. Šogad tādā piedalīsies 33 sētu īpašnieki.

Nekas nepaslīd garām neievērots

Kalētos ieradāmies dienā, kad sakoptāko sētu izvērtēšana tuvojās beigām. Vērtēšana noritējusi vairākas dienas. Pēc pirmās naktī uznācis liels negaiss ar krusu. Vēl otrā rītā zeme ēku ēnas pusē bijusi balta. Domājuši, viss skaistums būs nopostīts. Tomēr izrādījies, ka daba godam izturējusi pārbaudījumu. Pie zemes noliektie burkānu laksti atkal iztaisnojušies, arī puķes un dekoratīvie koki atspirguši.

“Mums atlicis apskatīt vēl apmēram desmit saimniecību. Taču jau tagad zinām, ka tās būs pašas skaistākās un neparastākās,” cerīgi sacīja žūrijas dalībniece Iveta Tuskena. Apskates maršruts tieši tā arī bijis paredzēts, lai īstās rozīnītes paliktu beigu cēlienam. Viņa uzsvēra, ka konkursa vērtēšanas gaitā tiekot apmeklētas pilnīgi visas pagasta sētas un katrā sagaidot kāds labs pārsteigums, jo ļaudis ļoti cenšas un pieliek daudz pūļu, lai būtu labāk. To darīt lielā mērā pamudinot arī konkursa nolikums, kas paredz vērtēt, cik skaisti noformēts ir māju nosaukums, kā pārdomāti izveidoti gājēju celiņi, vai iekārtotas puķu dobes un vāzes, kur paredzētas vietas atpūtai un cik interesanti tās izveidotas. Tādējādi pilnīgi nekas nepaslīdot garām neapskatīts un nenovērtēts. Valsts karoga masts. Pirtiņas. Ugunskuru vietas. Baseini. Strūklakas. Bērnu smilšu kastes. Sportošanas laukumi. Pastkastītes. Un tā itin viss. 

Nav divu vienādu sētu

“Katra lauku saimniecība ir atšķirīga, katrā pie labas gribas var ieraudzīt ko jauku. Nav divu vienādu sētu,” priecājās Svetlana Zaša-Zase. Viņai, piemēram, patikuši “Mežsiseņi”, kur darbojas Lavrecku ģimene. Patikušas mājinieku darinātās akmens sēnītes, kas pa gabalu nudien atgādinājušas īstas apšu beciņas. Tāpat savdabīgs šķitis “Karuļu” pagalms, kur saimnieko Inta Matute. Viņai ļoti sakopta māja. Un tā varot stāstīt vēl un vēl, jo Kalētos ir daudz jauku sētu. Turklāt tās, kas tādas vēl nav kļuvušas, uz to tiecoties.

Bet starp lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar lielražošanu, lauku attīstības speciālists Jānis Lauva priekšgalā izvirzīja Rutas Šekavas “Albrekšus”, Kārļa Sprūda “Saulītes”, kā arī Jāņa Garozas “Nākotnes 13” un Mairas Meļķes “Apšeniekus”. Viņaprāt, ar vienu mērauklu visu nevarot mērot. Lielākiem darītājiem – dūšīgākie apgriezieni. Kur mežu cērt, arī skaidas tālāk lec. Tas vērtējot esot jāņem vērā. Bet šogad pirmo reizi Kalētos ticis jautāts, kā sētā savāc saimniecības atkritumus? Vai gružiem sagādāti konteineri? Kur un kā tie novietoti? Izrādījies, ka daudziem par šo lietu vēl jāparūpējas. Tas būšot uzdevums turpmākajam.  

Pamudinājums sapulcēties

“Līgosvētki ir tā reize, kad vairums cilvēku izjūt nepieciešamību sakārtot savu māju un tās apkārtni. Katrs taču saprot – un tautā tā ir dziļi iesakņojusies tradīcija –, ka līdz Jāņiem ir jānopļauj zāle, jāizravē dārzs, jāsakopj puķu dobes,” teica I.Tuskena. Viņa pauda pārliecību, ka konkurss ir lielisks arī tādā ziņā, ka ļauj pašvaldības darbiniekiem satikties ar pagasta iedzīvotājiem, kuri ar lepnumu izrāda paveikto. Pie viena tā esot arī laba iespēja uzklausīt cilvēku ierosinājumus un dzirdēt par rūpēm, kas nodarbina prātus.

Bet uzvarētāju paziņošana, kas notiek Priediena parkā pie svētku ugunskura, ir kā uzaicinājums visiem sapulcēties un pavadīt gaišāko gada nakti kopā. Ja tā ir noticis, pēc tam arī darbi labāk veicoties. “Paldies mūsu pagasta čaklajiem ļaudīm!” sacīja pagasta vadītāja Agrita Driviņa, ko satikām, vērtējot piensaimnieces Rutas Šekavas vērienīgo lauku sētu. 

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Vērtētāji ieradušies “Lielkudumos”. Kamēr Saeimas eksdeputāta Dzintara Kuduma znots Juris Gusts sētsvidū lako Jāņu mielasta galdu, jaunumus – no dīķa izceltos milzu laukakmeņus izrādīt ciemiņiem apņēmīgi dodas pārējie Kudumu ģimenes locekļi, bet visiem pa priekšu mazdēliņš.