Grobiņnieki Gaida un Gunārs Kalnīši mūspusē pazīstami ne tikai kā kaismīgi, bet arī prasmīgi un kompetenti ziedaudzētāji. Viņu dobēs puķu simti priecē skatienu no agra pavasara līdz pat vēlam rudenim. Tulpes, hiacintes, īrisi, lilijas. Taču goda vieta dārzā ierādīta trauslajām gladiolām, kas īpaši mīļas saimniecei, un košajām dālijām, kas patīkot saimniekam. Lai ziediem ierādītu lielāku plašumu, Kalnīšu pāris nolēmis nākamgad mainīt dzīvesvietu, pārceļoties uz saimniecību Medzes pagastā. Tā Kalnīši plāno noturēties vietējā tirgū, piedāvājot pircējiem aizvien vairāk kvalitatīvu un lētāku ziedu. Trīsdesmitais ziedaudzēšanas jubilejas gads abiem izvērties puķēm neparasti dāsns.

Gladiolas, piemēram, šoruden lepojušās ar garām ziedvārpām un ziedējušas gluži kā apdullušas. Arī citas puķes jūnijā, jūlijā un augustā par varītēm centušās izrādīt audzētājiem savu krāšņumu, bet tagad dārzs ietērpies dāliju daudzkrāsainajā segā un tāds palikšot līdz pat pirmajām nežēlīgajām salnām.

Visi, kas brauc garām, dārzu apjūsmo, un tas dodot ne tikai gandarījumu, bet arī enerģiju un apņēmību darboties tālāk.

Taču reizē šī vasara bijusi ārkārtīgi sarežģīta un grūta. “Izaudzēt skaistu puķi zem klajas debess nav nemaz tik vienkārši,” Kalnīši bija vienisprātis, jo lolojumu dobēs vienlīdz stipri apdraud gan spēcīgas lietavas, krusa un vēji, gan pārlieku krasas temperatūras svārstības, gan augu slimības un kaitēkļi. Šajā ziņā viņi esot pakļauti tiem pašiem pārbaudījumiem un ne ar ko neatšķiroties no lauksaimniekiem, kas ražo tirgum dārzeņus, graudus vai augļus.

“Visa kā, kas nāk puķēm par sliktu, šajā sezonā bija papilnam,” raucot pieri grumbās, rezumēja Gunārs. Gan lietavu, gan sutoņas un citu nelaimju. Daudzi, piemēram, ievērojuši, ka trauslāki nekā citus gadus šovasar ir dāliju kāti. Kalnīši izmēģinājušies visādi puķēm palīdzēt. Piebarojuši tās ar kāliju, kalciju un citas minerālvielas saturošu mēslojumu, tomēr situāciju pilnīgi labot neesot izdevies.

Tāpat kukaiņi kļūstot grūti apkarojami, ja iestājusies to invāzija. Šovasar nemaņā bija savairojušās ne tikai Kolorādo vaboles un maijvaboles, bet arī tripši, kas izsūc sulu gladiolu ziediem, lapām un kātiem, bet pēc tam pārvietojas uz to sīpoliem. Gunārs domā, ka tripšu invāziju radījuši neapsaimniekotie lauki, no kurienes kaitēkļi uzbrūk dārziem. Viņš mudināja mazdārziņu īpašniekus pirms novākšanas apstrādāt puķu dobes ar “Fastaku” vai “Deci”, jo citādāk gladiolu un citu puķu sīpoli ziemā aiziešot bojā. Puķuaudzētājs piekodināja, ka apsmidzināšanu drošības labad vajadzētu veikt divkārt un pat trīskārt, jo augu aizsardzības līdzekļi tagad vairs netiek tirgoti koncentrētā veidā, tādēļ brīžiem izrādoties nepietiekami efektīvi.

Audzējumu Kalnīši realizē Liepājas tirgū. Tur daudzus gadus darbodamies, Gunārs secinājis, ka pilsētā, kurā piedzimst vēji, dzīvo cilvēki, kam ziedi patīk vairāk par visu. Skaistumam par labu iedzīvotāji esot gatavi atsacīties no viena otra nepieciešama pirkuma. Tikai tā varot izskaidrot faktu, ka lielais piedāvājums, ko nodrošina daudzie puķkopēji, gandrīz vienmēr atrod īpašnieku un tirgum nogrieztās puķes mājās nav jāved. “Ziedus liepājnieki patērē vezumiem, nevis klēpjiem,” viņš novērojis. Priekšroka allaž tiekot dota vietējam audzējumam, jo tas ir gan smaržīgāks, gan svaigāks un ilgāk saglabājas vāzē. Interesanti, ka savi uzticamie klienti ir arī puķkopējiem. Kalnīšiem tādu netrūkstot, un viņi ar to lepojas, jo uzskata, ka cilvēku uzticība ir vislabākais audzējuma kvalitātes apliecinājums. Reiz šovasar kāda Gunāram vēl nepazīstama pircēja esot apšaubījusi viņa godīgumu, sakot, ka gleznās lilijas ir ievestas no ārzemēm. Grobiņnieks neesot strīdējies pretī, tikai norādījis uz mazu gliemezīti, kas, pieķēries puķei, netīšām bijis atvests līdzi no dārza. “Sakiet, cienītā, vai arī šis radījums ir atvests no Holandes?” viņš pavaicājis pircējai. Tā puķkopis ieguvis vēl vienu jaunu klienti.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Gaidai Kalnītei vismīļākās ir gladiolas, bet Gunārs dod priekšroku dālijām.