Kamēr neiztērēs 9999 eiro, Dienvidkurzemes dzīvniekus vedīs uz Skrundas patversmi
Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Liberta” joprojām ir ceļā uz dzīvnieku patversmes statusa iegūšanu, tāpēc novada pašvaldība noslēgusi pagaidu līgumu ar biedrību “Nika”, kam Skrundā ir dzīvnieku patversme.
liepajniekiem.lv
Portāls interesējās pašvaldības policijā – uz kurieni šobrīd ved bezsaimnieku suņus un kaķus un vai novadā ir daudz klaiņotāju, kas jānogādā patversmē?
Saņēmām atbildi: “Pašvaldībai pašreiz ir spēkā līgums ar dzīvnieku aizsardzības biedrību “Nika”.
Klaiņo pārsvarā kaķi.
Suņi ārpus mājdzīvnieka turēšanas vietas atrodas vairāk tādēļ, ka netiek ievēroti labturības noteikumi, nevis tādēļ, ka būtu pamesti un klaiņo. Turklāt suņa piederību var vieglāk noskaidrot.”
Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Nika” vadītāja Inese Laukšteine paskaidroja, ka pagaidu līgums noslēgts pirms mēneša un tam nav termiņa:
“Dienvidkurzemes pašvaldība ir piešķīrusi konkrētu summu – 9999 eiro –, un līgums darbosies līdz šīs summas iztērēšanas brīdim.
Dzīvnieku atgādāšana notiek pēc pieprasījuma, atved arī policisti. Piemēram, pēdējās dienās mums no Dienvidkurzemes ienāca suns un kaķis. Sunītim jau atradām saimnieku, un tas aizbrauca atpakaļ, bet kaķim vēl meklējam, kam tas pieder. Publicēsim sludinājumu un sarunājām ar pašvaldības pārstāvjiem, ka arī viņi publicēs informāciju par dzīvnieku.”
Jau iepriekš uz Skrundu aizvesti dzīvnieki, bet izsaukumu neesot daudz. Līdz šim visi novada suņi nonākuši atpakaļ mājās.
“Nika” saņēmusi arī kolonijas kaķus, kuru barotāju aizveda uz pansionātu, savukārt cits kaķis nokļuvis Skrundā, jo tā saimnieks nomiris.
“Ir jāsaprot, ka budžets dzīvnieku nogādāšanai un uzturēšanai patversmē ir mazs, kā arī tiek gatavota patversme novadā.
Mēs piekritām paņemt dzīvniekus tikai uz kādu laiku, jo mums ir ļoti liels noslogojums jau ar Kuldīgas un Saldus novadu. Pagaidām varam apkalpot Dienvidkurzemi, kamēr “Liberta” kārto dokumentāciju, bet pēc tam vairs ne. Nav fiziski iespējams, jau tagad strādājam no agra rīta līdz vēlam vakaram,” I. Laukšteine ieskicē situāciju.
Turklāt izmaksas ir lielas. Ja dzīvnieks paliek patversmē, pakalpojums ir ļoti dārgs, jo valsts pieprasa to čipot, sterilizēt, vakcinēt.
“Sterilizācija kaķenei ir 55 eiro, čipošana ar vienu vakcīnu – 51,50 eiro, vēl citi veterinārie pakalpojumi, tajā skaitā attārpošana.
Uz vienu kaķi, kas paliek patversmē, jārēķina 200 eiro, bet vēl nāk klāt komunālās izmaksas un pārtika.
Izdevumi aug vēl, ja dzīvnieks ir slims un jāārstē. Pašvaldība par kaķa ievietošanu maksā vienu summu – 299 eiro –, bet pārējās izmaksas sedzam mēs. Tā ir ar visām pašvaldībām un neatkarīgi no tā, cik ilgi dzīvnieks pie mums ir. Pašvaldība sedz 14 dienas, tālāk jau ir mūsu pašu rūpes,” pastāstīja patversmes īpašniece.
Par suni Dienvidkurzeme maksā vairāk – 499 eiro –, jo jau sterilizācija vien aptuveni 30 kilogramus smagai kucei ir 165 eiro dārga, turklāt veterinārās izmaksas ar katru gadu palielinās.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.