Piektdiena, 18. jūnijs Madis, Alberts
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Kāpēc pelēkie zirņi kļuvuši zelta vērti

Kāpēc pelēkie zirņi kļuvuši zelta vērti
11.12.2007 19:32

0

Pagājušās nedēļas nogalē Durbes Kultūras namā notika bioloģisko zemnieku klubiņa kārtējā nodarbība. Pastāstīt, kādas privilēģijas viņiem pienākas un kādi nosacījumi jāievēro audzētājiem, bija aicināts vides kvalitātes inspektors Edmunds Rubenis. Viņš runāja par saimniecību sertifikācijas lietām, jo šajā jomā šā gada gaitā ieviesies ļoti daudz neskaidrību.

Pagaidām valda neziņa

“Kaut gan tiek apgalvots, ka prasības kļūst mazāk stingras, patiesība ir pavisam citāda. Bioloģiskos zemniekus jau tagad žņaudz no visām pusēm, bet patlaban sagatavošanā atrodas Ministru kabineta jaunie noteikumi, kas paredz vēl stingrākus ierobežojumus,” – tā nepieciešamību pēc nesen notikušās Kurzemes un Zemgales novadu konferences savā lokā pārrunāt aktuālākos ražošanas jautājumus pamatoja rajona biedrības vadītāja Ināra Jansone. Viņa pastāstīja, ka jau kopš pavasara Lauku atbalsta dienestā vairs netiek pieņemti iesniegumi no zemniekiem, kas vēlas sertificēt savas saimniecības un nodarboties ar bioloģisko lauksaimniecību.

Pat tiem jaunpienācējiem, kas sertifikāciju izturējuši, subsīdijas šogad nav izmaksātas. Kāpēc tā noticis, neviens nezinot paskaidrot. Arī vides kvalitātes inspektors to nevarēja pateikt. Viņš tikai pauda minējumu, ka Eiropas Savienībā tiekot pārskatīta bioloģiskajiem lauksaimniekiem paredzēto maksājumu programma, jo tā bija spēkā līdz 2006.gadam. Plānots ieviest jaunu atbalsta kārtību, bet, kāda tā īsti būs, neviens nezina pasacīt. Skaidrs tikai tas, ka maksājumi un atbalsts pienāksies.

Aktivitāti nomainījusi skepse

Vides inspektors teica, ka dažās reģonālajās pārvaldēs no bioloģiskajiem lauksaimniekiem atteikušies pieņemt iesniegumus  agrovides pasākumiem. Viņaprāt, tā rīkoties gan neesot pareizi. “Ja cilvēks vēlas darboties videi draudzīgi un par to nolēmis informēt Lauku atbalsta dienestu, tad noraidīt viņu nevienam nav tiesību,” viņš teica. Rubeņa kungs piekrita novērojumam, ka pašreizējā attieksme, kad sertificētie pretendenti nesaņem atbalstu, ir aptuveni četrkārt samazinājusi zemes apsaimniekotāju centienus pievienoties bioloģisko lauksaimnieku pulkam.

Katrā ziņā tā lielā videi draudzīgās saimniekošanas aktivitāte, ko valstī varēja novērot pirms gada vai diviem, tagad ir pačibējusi. Toties jūtams bioloģiskās lauksaimniecības produktu trūkums. Produkcijas deficītu pastiprina arī neraža Rietumeiropā un lietavām bagātā vasaras nogale Lejaskurzemē, kad izaudzēto neizdevās novākt un tas sapuva uz lauka. Rezultāts ir tāds, ka lielie pelēkie zirņi, kādus audzē tikai Latvijā, kļuvuši zelta vērti un tirgū maksā jau deviņus latus kilogramā, bet kilogramu cūku pupu, ko kādreiz varēja iegādāties par 40 santīmiem, tagad iespējams nopirkt par sešiem latiem.

Audzēt atmaksājas vienīgi Rīgai

Jansones kundze pastāstīja, ka tieši nepietiekamā produkcijas sortimenta dēļ rajona biedrībai vajadzējis slēgt zaļo tirdziņu, kas bija atvērts Pētertirgū. Kooperatīvā sabiedrība “Tīrābols”, kas nodarbojās ar veselībai drošas produkcijas piesaisti, gan turpina pastāvēt. “Ja arī preču piedāvājums, pieliekot visus spēkus, tiktu nodrošināts, mūs tik un tā neapmierina gausais preču apgrozījums, kura dēļ produkcija ilgi guļ plauktos un bojājas,” viņa teica. Tādējādi bioloģiskajie zemnieki tikai pārliecinājušies, ka turīgākie liepājnieki nemēdz apmeklēt Pētertirgu, bet dodas iepirkties lielveikalos. Tikai daži nodibinājuši tiešus kontaktus ar bioloģiskajiem zemniekiem un produkciju brauc iegādāties tieši saimniecībā.

Pilnīgi citādāka situācija vērojama Rīgā. Aizputes pagasta zemnieku saimniecība, ko aprūpē Jansonu ģimene, regulāri apgādājot ar putraimiem, zirņiem, miltiem un citu bioloģisko produkciju “Berga bazāru”. Dodoties turp, Jansoni neatsakoties paņemt līdzi arī citās sertificētajās saimniecībās izaudzētos labumus. “Galvaspilsētā pircēji tikai nāk un ņem, viņi nemaz neskatās uz cenu. Tur nauda apgrozās, un cilvēki priecājas par to, ka Latvijā izaudzēto un veselībai nekaitīgo produkciju iespējams iegādāties. Līdz ar to, kaut arī ceļš ir tāls, mūsu braucieni uz Rīgu atmaksājas,” sacīja rajona biedrības līdere.

Tomēr viņa nespējot samierināties ar ainu, kas vērojama kopumā – Latvijā audzēto aizvien vairāk nomāc ievestā produkcija, un valsts politika to pieļauj. “Vai tiešām pienāks tāds brīdis, kad vairs nevarēsim nopirkt pašu zemē izaudzētu burkānu vai bieti?” viņa teica.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Vides kvalitātes inspektoru Edmundu Rubeni (no kreisās) atbildēt uz bioloģisko lauksaimnieku tiešajiem jautājumiem mudina klubiņa vadītājs Jānis Pakalns.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz