Gluži kā tāda neganta čūska būtu apvijusies ap stumbru – šādas pēdas eglē pie Kapsēdes pamatskolas Medzes pagastā atstājis zibens, kas tieši Līgosvētku negaisa laikā tur iespēra. “Es pats tajā dienā biju izbraucis, tāpēc notikušo zinu tikai no citu nostāstiem,” sacīja Kapsēdes pamatskolas direktors Gints Plostnieks. 23.jūnija rītā pāri Liepājas rajonam brāzās negaiss, liekot bažīties daudziem līgotājiem, kas svētkus grasījās svinēt pie dabas krūts.

Blīkšķis bijis pamatīgs

“Zibens eglē iespēra pašā negaisa sākumā. Faktiski ar pirmajiem pērkona dārdiem. Blīkšķis bija tik pamatīgs, ka visi tuvākās apkārtnes iedzīvotāji satrūkās. Pēc spēriena eglē parādījās arī liesmas. Labi, ka tajā brīdi tiešā tuvumā nebija neviena cilvēka. Sekas varēja būt bēdīgas,” uzskata G.Plostnieks.

Tagad daudzi nāk skatīties uz egli gluži kā uz muzeja eksponātu. Skats patiesi ir iespaidīgs. Zibens no egles galotnes līdz pat stumbra pamatnei lokveidā noplēsis mizu un vietām izšķaidījis koksni. “Tur tiešām var redzēt, cik liels ir zibens spēks,” secina Kapsēdes pamatskolas direktors. Tomēr viņš norāda, ka dziļi bojājumi eglei nav nodarīti, tāpēc to nevajag zāģēt nost, un koks pamazām pats aizdziedēs savas brūces.

Zibens nereti mēdz pārsteigt ar savu pēkšņumu, taču nenodarot būtisku ļaunumu. Piemēram, 2001.gadā, kad Rucavā norisinājās latviešu nometne “3X3”, pēkšņi uznākuša negaisa laikā zibens iespēris kokā, zem kura nometnes dalībnieki bija uzslējuši teltis. Par laimi, arī tad neviens necieta.

Tomēr ne vienmēr šī dabas parādība ir tik vēlīga. Pirms vairākiem gadiem Liepājas ezerā zibens nospēra makšķernieku, kurš negaisa laikā ķēra zivis un bija izslējis gaisā makšķeri.

Labāk slapjš nekā sauss

Meteoroloģijas speciālisti norāda, ka zibens parasti sper pašos augstākajos objektos – torņos, baznīcās, augstos kokos, stabos. Tāpēc vēlams neatrasties tiem tuvāk par 30–50 metriem. Arī cilvēks var kļūt par šādu objektu, ja līdzenā vietā nav nekā cita augstāka par pašu.

Tā kā pērkona negaiss ar zibeņošanu Latvijā ir ierasta parādība, tā var pārsteigt jebkuru. Tāpēc, ja cilvēks nokļuvis negaisa laikā atklātā vietā, nevajag baidīties samērcēt apģērbu. Ja zibens ir ceļā uz zemes virsmu un skars cilvēku, tad nāvējoša ievainojuma varbūtība slapjā apģērbā būs mazāka nekā sausā, jo slapjš apģērbs labāk vada elektrību.

Negaisa laikā nedrīkst ātri iet, skriet vai izslieties visā augumā, slēpties zem koka. Labāk apsēsties un paslēpties kādā nojumē, taču nekādā gadījumā negulties uz zemes. Ja zibens iesper blakus, lādiņš, kas izplatās pa zemi, var iziet arī caur cilvēka ķermeni. Nekādā gadījumā nevajag atvērt lietussargu, jo metāliskās stieples var nospēlēt antenas lomu. Tomēr, ja pastāv nepieciešamība kustēties, tad to vajag darīt uzmanīgi un lēni.

Negaisa laikā jāturas tālāk no elektrolīnijām un augstiem, vientuļiem kokiem, it īpaši ozoliem un papelēm. Tiek uzskatīts, ka visbiežāk no zibens cieš ozoli, retāk papeles, egles, priedes, bet vēl retāk bērzi, kļavas, liepas u.c.

Ja negaiss pārsteidzis upes vai jūras krastā, tad pēc iespējas ātrāk jāiznāk no ūdens un jāatstāj pludmale. Ūdens ļoti labi vada elektrību, tāpēc zibens, ja iespēris pāris kilometrus augstāk pa straumi, var nekavējoties sasniegt peldētāju.

Nevajadzētu palikt teltī vai zem saules sarga, labāk paslēpieties tuvākajā ēkā, autobusā vai automašīnā utt. Nav ieteicams negaisa laikā turpināt braukt ar velosipēdu vai motociklu.

Savukārt vasarnīcās, mājās un dzīvokļos negaisa laikā ieteicams atslēgt visas elektroierīces, izņemt vadus no rozetēm, kā arī cieši aizvērt logus un durvis.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Zibens gluži kā čūska vijās ap koku, noplēšot mizu un izšķaidot koksni.