Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 24. jūnijs

Vārdadiena: Jānis

Karavīrs beidzot atgriežas mājās  (6)

Atslēgvārdi kārlis zāle | skulptūra | medzes pagats

Tēlnieka Kārļa Zāles veidotais piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem – karavīra figūra ar zobenu – pēc daudzus gadu desmitus ilgiem klejojumiem piektdien, 9. novembrī, sāka savu ceļu no Brāļu kapiem pie Kapsēdes kapsētas Medzes pagastā uz Aloju. Tieši šajā Vidzemes pilsētiņā 1940. gadā vajadzēja slieties granīta piemineklim, kuram naudu bija saziedojuši alojieši, ja vien nesāktos padomju okupācija un Otrais pasaules karš.

Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Galeckis un Alojas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Rācenis piektdien Grobiņas novada domē parakstīja līgumu par pieminekļa aizvešanu. "Protams, ir žēl," atzina A. Galeckis. "Bet vēsture tā ir izveidojusies, ka piemineklis pie mums ir nonācis nejauši. To izglāba no bojāejas. Kad Priekules Brāļu kapus rekonstruēja, tas jau bija izmests būvgružos. Piemineklim jābrauc uz turieni, kur tam ir jābūt." Padomju varai bija nepieciešami pieminekļi, lai godinātu kritušos cīņā pret fašismu. Priekulē ir vislielākie Brāļu kapi Latvijas teritorijā, tajos ir vairāk nekā 22 tūkstoši apbedījumu. Ar Liepājas rajona izpildkomitejas lēmumu K. Zāles skulptūra 1948. gadā nonāca Priekules Brāļu kapos.

Grobiņas novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītājas vietniece Vija Bērziņa zina stāstīt, ka toreizējā izpildkomitejas priekšsēdētāja Mārīte Bušmane "zināja, kas tā par drēbi", tāpēc pēc Priekules Brāļu kapu memoriāla rekonstrukcijas 70. gadu vidū nokārtojusi pieminekļa pārvešanu uz Medzi. Skulptūra ir zīmīga ar to, ka tas ir viens no K.  Zāles beidzamajiem darbiem vispār un pēdējais, kas veltīts Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem. Uz to norādījis ilggadējais Brāļu kapu komitejas vadītājs Eižens Upmanis. "Piemineklis ilgu laiku tāpat vien tur stāvēja, to paņēmām savā uzskaitē tikai 90. gados, un arī tad tas nebija novērtēts kā mākslas darbs, tikai kā lieta," teica V. Bērziņa.

 Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 12. novembra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (6)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!