Karavīrs beidzot atgriežas mājās
"Kurzemes Vārds"
Tēlnieka Kārļa Zāles veidotais piemineklis Latvijas brīvības cīnītājiem – karavīra figūra ar zobenu – pēc daudzus gadu desmitus ilgiem klejojumiem piektdien, 9. novembrī, sāka savu ceļu no Brāļu kapiem pie Kapsēdes kapsētas Medzes pagastā uz Aloju. Tieši šajā Vidzemes pilsētiņā 1940. gadā vajadzēja slieties granīta piemineklim, kuram naudu bija saziedojuši alojieši, ja vien nesāktos padomju okupācija un Otrais pasaules karš.
Grobiņas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Galeckis un Alojas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Rācenis piektdien Grobiņas novada domē parakstīja līgumu par pieminekļa aizvešanu. “Protams, ir žēl,” atzina A. Galeckis. “Bet vēsture tā ir izveidojusies, ka piemineklis pie mums ir nonācis nejauši. To izglāba no bojāejas. Kad Priekules Brāļu kapus rekonstruēja, tas jau bija izmests būvgružos. Piemineklim jābrauc uz turieni, kur tam ir jābūt.” Padomju varai bija nepieciešami pieminekļi, lai godinātu kritušos cīņā pret fašismu. Priekulē ir vislielākie Brāļu kapi Latvijas teritorijā, tajos ir vairāk nekā 22 tūkstoši apbedījumu. Ar Liepājas rajona izpildkomitejas lēmumu K. Zāles skulptūra 1948. gadā nonāca Priekules Brāļu kapos.
Grobiņas novada pašvaldības Finanšu nodaļas vadītājas vietniece Vija Bērziņa zina stāstīt, ka toreizējā izpildkomitejas priekšsēdētāja Mārīte Bušmane “zināja, kas tā par drēbi”, tāpēc pēc Priekules Brāļu kapu memoriāla rekonstrukcijas 70. gadu vidū nokārtojusi pieminekļa pārvešanu uz Medzi. Skulptūra ir zīmīga ar to, ka tas ir viens no K. Zāles beidzamajiem darbiem vispār un pēdējais, kas veltīts Latvijas brīvības cīņu dalībniekiem. Uz to norādījis ilggadējais Brāļu kapu komitejas vadītājs Eižens Upmanis. “Piemineklis ilgu laiku tāpat vien tur stāvēja, to paņēmām savā uzskaitē tikai 90. gados, un arī tad tas nebija novērtēts kā mākslas darbs, tikai kā lieta,” teica V. Bērziņa.
Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 12. novembra numurā.
#kvards-20181112-06#