Pieminot Latvijas Brīvības cīņu simtgadi un armijas dibināšanu, Priekules luterāņu baznīcā 3. maijā iesvētīta piemiņas plāksne Priekules brīvprātīgo rotai. 1919. gada 2. martā sākās pieteikšanās šajā vienībā, un 150 vīri vissmagāko kauju laikā devās stāties pretī svešu armiju pārspēkam. “Brīvība nav par brīvu, kāds par to ir maksājis. Mēs varam dzīvot brīvā Latvijā tāpēc, ka bija vīri, kas upurēja par to savu dzīvību,” plāksni iesvētot, teica LELB Liepājas diecēzes bīskaps Hanss Martins Jensons.

Piemiņas plāksnes atklāšanā bija pulcējušies priekulnieki, Kalētu pamatskolas jaunsargi, muzicēja Nacionālo bruņoto spēku bigbends diriģenta Ulda Locenieka vadībā un Krotes Kronvaldu Ata pamatskolas folkloras kopa “Traistēni” Līgas Strēles vadībā. Goda zalves izšāva Zemessardzes 44. kājnieku bataljona karavīri. Pasākumā bija klāt vairāki Saeimas deputāti.

Latvijas Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa vēstuli nolasīja Priekules novada domes priekšsēdētājas vietnieks Ainars Cīrulis. Valsts prezidents tajā atzīmēja, ka Priekules brīvprātīgo rota dibināta vissmagāko cīņu laikā: “Šo puišu apņēmība vienmēr būs piemērs ne tikai karavīriem, bet visiem patriotiem.” 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13. maija numurā.

#kvards-20190513-06#