Lauksaimnieki tikai šajās dienās iestādījuši pēdējās kartupeļu vagas. Nīcas pusē audzētājiem raizes dara vēlais pavasaris, lielās lietavas un drēgnais laiks.

Sēkla pūst, tādēļ dažs iestādīto pat uzaris, dažs iestādījis otrreiz. Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju asociācijā gan norāda, ka Latvijā kopumā situācija nav tik bēdīga.

Nīcas novada zemnieki, kam lauki atrodas polderos, šajā pavasarī piedzīvojuši ne vienu vien nepatīkamu brīdi. Zemnieku saimniecības “Laukkalni” īpašnieks Edgars Otaņķis savus laukus ar kartupeļiem apstādīja jau ap 1. maiju. Taču pēc tam sākās lietavas, teritorijas applūda un vietās, kur ūdens stāvēja ilgāk, sēkla sapuva.

“Pažēlīgi jau ir,” novelk arī zemnieku saimniecības “Pļavmalas” īpašnieks Andris Ķuņķis. Tikai pagājušās nedēļas beigās iestādītas pēdējās kartupeļu vagas, pavisam to ir 10 hektāru platībā. “Kas zina, cik no tā visa izaugs,” viņš nosaka, tomēr plāno, ka jaunos kartupeļus varēs ēst jau uz Jāņiem.

Tāpat Otaņķu pagasta zemnieku saimniecības “Gudriķi” īpašnieks Guntis Silenieks apgalvo, ka šogad pavasara darbi ritējuši lēnāk nekā citos gados kopš saimniekošanas sākuma 90. gados. Viņš uzsver, ka tie nav aizkavējušies pašu neizdarības, bet klimatisko apstākļu dēļ. Zeme bijusi tik slapja, ka traktors stidzis pat bez kravas. G. Silenieks piebilst, ka meliorācijas sistēmas regulāri uztur kārtībā.

Vai vēlais un slapjais pavasaris ietekmēs kartupeļu cenu rudenī, vienota viedokļa nav. Vairāki saimnieki uzskata, ka daži applūduši lauki to nemainīs. “Cilvēkiem jau maciņš biezāks nepaliks,” spriež A. Ķuņķis.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 1. jūnija numurā.

Ja ņem vērā nostāstus, ka savulaik kartupeļi stādīti pat ap Jāņiem, tad darba paveikšana līdz maija beigām nav uzskatāma par lielu novēlošanos. Taču jauno ražu, visticamāk, tik agri kā iepriekš tirgū nevarēs nopirkt. 

Polderos mitruma un aukstuma dēļ cieš arī vasarāji. Vietām tie grimst lāmās, vietām, kur ūdens atkāpies, – dzeltē.