Vairākos Vidzemes un Latgales rajonos karstās un sausās vasaras lauksaimniekiem radīto milzīgo zaudējumu dēļ izsludināta ārkārtas situācija. Tas darījis bažīgus arī vairākus Lejaskurzemes zemnieku saimniecību īpašniekus? “Mēs, kurzemnieki, esam cietuši ne mazāk par vidzemniekiem, taču liekas, ka tas nevienu neinteresē,” teica Durbes novada “Kūmu” īpašnieks Āris Grāmatiņš.

 Pavasarī bija jāsāk no sākuma

 Lauksaimnieks aicināja sev līdzi, braucienā pa saimniecības  druvām. “Lūk, šeit man vairāki desmiti hektāru bija apsēti ar “Kubus” šķirnes ziemas kviešiem, ko pēc sala postījumiem pavasarī dabūju pārsēt, tikai šaura strēmelīte gar ceļu ir palikusi, kas tomēr rāda, kāda te būtu bijusi raža, ja to neiznīcinātu dabas apstākļi,” stāstīja dižzemnieks. “Kubus” sēklu viņš iegādājies tikai pagājušā gada rudenī no zemgalnieka Valtera Brusa, kad tā saņēmusi sertifikātu kā Latvijas klimatam piemērota. Arī citos laukos viņam bijuši radīti visi nepieciešamie priekšnoteikumi, lai iegūtu lielisku graudaugu un ziemas rapša ražu, taču arī tos apstrādājis sals un pavasarī visu nācies sākt no sākuma, bet tad izredzes kaut ko izaudzēt, mazinājis sausums.
“Pavasarī pavisam dabūju pārsēt 200 hektāru ziemāju un 60 hektāru rapša. Kopskaitā esmu izlietojis 800 kilogramu rapša un 61 tonnu graudaugu sēklas. 51 tonna no tās bija sertificēta. Pat nerēķinot izdevumus par degvielu, esmu iztērējis 12 – 13 tūkstošus latu,” viņš teica. Bet tie, kas neesot pārsējuši laukus, tagad kuļot pelavas. Tā vācu lauksaimnieks nupat izkūlis no hektāra 800 kilogramus rapša, kad citos rudeņos birums bijis 3,5 tonnas un vairāk.

Trūkst koordinatora

 Uzzinot, ka Valmieras un Rēzeknes rajonos izsludināta ārkārtas situācija lauksaimniecībā, Āris Grāmatiņš secinājis, ka mūsu rajonā nav neviena cilvēka, kas mēģinātu lietas par zemkopjiem un tagad arī lopkopējiem dabas apstākļu radītajiem zaudējumiem koordinēt. “Neviens no zemniekiem jau nestaigās ar šilti kaklā, uz kuras rakstīts, ka viņam ir izsaluši ziemāji un izdeguši vasarāji,” sprieda  durbenieks.
Kaut gan nevarot arī sacīt, ka viņš būtu sēdējis klēpī saliktām rokām. Zvanījis Dienvidkurzemes reģionālās pārvaldes priekšniekam Jānim Lotam, kurš paskaidrojis, ka pārvalde ir izpildošā struktūrvienība, kam jāveic citi uzdevumi, bet, ja tā saņemšot  uzdevumu apkopot ziņas par postījumu sekām, tas tikšot darīts. Tad zvanījis uz Zemkopības ministriju, tur viņam norādīts, ka jāvēršas pie cita ierēdņa, kurš savukārt ieteicis zvanīt vēl citam kolēģim. Beigās izrādījies, ka viņam ir iedots Lauku atbalsta dienesta speciālista numurs. “Tātad, kur biju sākumā, turpat nonācu beigās, un, cik gudrs biju, tik gudrs arī paliku,” secināja zemnieks.

 Ārkārtas situāciju lauksaimniekiem rajonā vēl neizsludinās

Tagad, kad tuvojas graudu novākšanas laiks, ko gan nedaudz attālināja aizvadītās nedēļas lietavas, pie Āra Grāmatiņa viens pēc otra griežoties ganāmpulku īpašnieki, kas piekodinot, lai nevienu salmu nesasmalcinot zemes mēslojumam, bet visu tinot ruļļos un atdodot viņiem, jo lopiem trūkst barības. Arī savām aitām “Kūmu” saimnieks līdz šim esot sagatavojis tikai divas trešdaļas no nepieciešamā daudzuma, jo trūcis zāles.
 Par Āra Grāmatiņa aizskartajām problēmām tūdaļ iztaujāju Rajona padomes priekšsēdētāju Aivaru Šili. Viņš sacīja, ka ārkārtas situāciju pagaidām Liepājas rajonā neesot paredzēts izsludināt. Par šo jautājumu viņš esot runājis Nīcā, kad tur ticies ar kolēģiem no Daugavpils un Valkas rajoniem, par to sprieduši arī deputāti, taču nākuši pie atziņas, ka izsludināšana vien neko nevienam nedos, bet gluži otrādi, tikai ierobežos uzņēmējdarbības aktivitātes. “Patlaban pats svarīgākais,” teica Aivars Šilis, “ir apkopot ziņas par zaudējumiem. Kad tas būs izdarīts, iegūsim priekšstatu par reālo situāciju.”

 Anketas sūta un atkal atsauc

 Priekšsēdētājs sacīja, ka ziņu vākšana rajona pagastos notiekot. Arī mums ir informācija, ka aptaujas anketas pagastiem pirms divām nedēļām bija izsūtījusi biedrības “Liepājas lauksaimnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Ārija Jerumane. Taču tagad saņemta atkal jauna vēsts, ka tās anketas ir atsauktas, bet izplatīšanai Lauksaimniecības konsultācijas birojiem piegādātas jaunas, kurās atkal saskatītas būtiskas nepilnības. Tādēļ, piemēram, Liepājas biroja vadītājs Jānis Briedis tās teicies neizplatīt, kamēr nav saņemta papildu informācija.
  Kā atzinuši paši ministrijas vadītāji, speciālisti joprojām nav izstrādājuši vienotus kritērijus sausuma radīto zaudējumu novērtēšanai un uzskaitei. Kaut gan premjers Aigars Kalvītis un zemkopības ministrs Mārtiņš Roze solījuši lauksaimniekiem, ka kompensācijas būs, īstas skaidrības par tām valstī nevienam nav, un solījumiem seko piebilde, ka atlīdzību piešķirs tikai tādā gadījumā, ja rudenspusē gada budžeta grozījumos tai paredzēs līdzekļus. Šinī ziņā Ārim Grāmatiņam ir simtprocentīga taisnība, ka kārtības situācijas apzināšanā un atbalsta sniegšanā cietušajiem valstī nav.