Kaut gan protestējošie zemnieki valdības sēdē saņēma solījumu, ka piensaimnieki nozares saglabāšanai saņems 27 miljonus latu lielu atbalstu, pagaidām vēl neviens papildu grasis viņu kabatās ieripojis nav. Piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības “Dzēse” valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics, kas darbojas arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā, redakcijai vakar apstiprināja, ka naudas pārskaitīšana piensaimniekiem kavējas un nav zināms, kad to varēs saņemt.

Amatpersonas solot vienu, bet faktiskā rīcība rāda pavisam ko citu. Taču situācija kļūst aizvien sarežģītāka, jo piena cenas turpina samazināties un drīz vien, kā zināja sacīt M.Petrēvics, varot nokristies pat līdz 12 santīmiem par litru.

“Galvenais, ka cilvēkiem trūkst skaidrības,” viņš teica. “Līdz pavasarim piensaimnieki izvilks, jo barības krājumi visiem ir sagādāti, taču jautājums ir par to, kā rīkoties tālāk. Ja Latvijā ir nolemts likvidēt piena ražošanu, tad to tā arī vajag pasacīt un velti nemocīt cilvēkus.” Ko tas līdzot, ja vienā dienā apņemas palīdzēt, bet nākamajā jau liek šķēršļus, lai tas nevarētu notikt. Cenšoties tomēr kaut kā atrisināt samezglojumus, Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija sadarbībā ar biedrību “Zemnieku saeima” vērsusies Zemkopības ministrijā ar prasību steidzami atbalstīt grozījumus nupat apstiprināto 2009.gada subsīdiju noteikumos, lai nevilcinoties palīdzētu tieši krīzes nomāktajam sektoram, sadalot finansējumu divās daļās, ciltsdarba atbalstu nodalot no kredītprocentu dzēšanas.

Piena ražotāji joprojām atrodas neapskaužamā situācijā. “Katra nedēļa, kas pašlaik tiek kavēta, mazina cerības izdzīvot tām saimniecībām, kurām piena iepirkuma cena ir zem pašizmaksas un turpina pazemināties. Palielinās parādu saistības, un bankas nenāk pretim,” paziņojusi “Zemnieku saeimas” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzskalēja. Viņa norādījusi, ka piensaimniecībai novirzītais atbalsts netiks apēsts, bet veicinās uzņēmējdarbību valstī, kas dos labumu visai valsts ekonomikai.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”