Lai vai kādi vēji pūš, mēs ejam un tīrām – tā Ziemupes pludmales ilggadējo iekļūšanu kampaņas “Mana jūra” Latvijas tīrāko pludmaļu top-5 skaidro Vērgales pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Vitrups. Pludmali uzkopj gan Lielās talkas dienā, gan maijā turp dodas strādāt Vērgales pamatskolas 9. klases skolēni.

“Tas ir pats galvenais – jūras krasta tīrīšana. Tā ir augļojusies ar panākumiem. Devītklasniekiem pludmales uzkopšana ir ieguldījums, lai pēc tam viņi tiktu ekskursijā. Aizvestu jau mēs viņus tāpat, bet tradicionāli viņu pienākums ir nolasīt atkritumus tajos divdesmit kilometros jūras krasta. Pludmali uzkopj arī viesu māju saimnieki un citi tūrisma uzņēmēji. Regulāri jātīra, tas arī viss,” pieredzē dalās J. Vitrups.

Vai gruži pludmalē pārsvarā nāk no jūras, kā apgalvo daudzās piekrastes pašvaldībās, vai arī tos krastā pamet atpūtnieki, pārvaldnieks neņemas spriest. “Nav jau redzēts, no kurienes nāk. Padomju laikā bija redzams, kuras ir ārzemju pudeles, tās nāca no jūrniekiem. Tagad to nevar pateikt. Gan jau kas paliek arī pēc makšķerniekiem. Bet nevar vainot, ja nav redzēts.”

Savukārt Rucavas novada pludmales pie Latvijas–Lietuvas robežas un Papes bākas ir iekļuvušas Latvijas netīrāko pludmaļu top-5. “Pludmales zonā mums ir atkritumu urnas. Zonās, ko mēs neapsaimniekojam, viss ir, kā ir,” atzīst Rucavas novada domes Komunālās pārvaldes vadītājs Edgars Riežnieks. “Bet cilvēki, kas iet pie jūras, ir teikuši, ka pie mums vēl nav pati sliktākā situācija. Kāds nu kuram tas acumērs.”

E. Riežnieks skaidro, ka milzīgu pludmales piesārņojumu rada vētru izskalotās riepas. Pirms gadiem 25 – 30 zinātnieki gribēja radīt izmēģinājuma poligonu – izveidot mākslīgu rifu zivju nārstošanai, viņš stāsta. Svieda jūrā un nogremdēja ar tauvām kopā sasietas kravas automašīnu riepas. Tagad tauvas netur vētras, un riepas izskalo krastā pārsvarā pa vienai, reizēm arī kopā. “Ik gadu mēs savācam ļoti daudz riepu. Šogad mazāk, bet iepriekšējos gados bija simt astoņdesmit, simt sešdesmit,” norāda Komunālās pārvaldes vadītājs. “Tik netīri nemaz neesam, kā tiek ziņots. Tas ir periodiski. Uz otru pusi no Liepājas tādu riepu, ko izskalot, nav.”

Aizvadītajā vasarā pludmalē notikušas arī vairākas talkas. Jūlijā, kad atkritumus vāca Rucavas un Nīcas novada pašvaldības, rucavnieki aizveduši uz izgāztuvi pusotru tonnu gružu.

Pamatīgi gružotāji Papē esot lietuvieši. Viņi gan paši arī uzkopj pludmali pie kempingiem, palaikam ziņo par piegružošanu pašvaldībai, kas tad izbrauc un uzkopj. Tomēr kaimiņvalsts iedzīvotāji pamanās arī speciāli uz Latviju vest savus gružus, tā izvairoties no maksājumiem savā valstī. “Cilvēki ir bezkaunīgi. Viņi ved gružus uz Papes pludmali, kur ir šķirošanas konteineri, piegāž tos pilnus un vēl noliek blakus. Sanāk, ka dodas uz pludmali ar televizoriem un ledusskapjiem. Mēs šo problēmu risināsim, uzstādot videokameras Papes stāvlaukumā. Būs arī tā sauktās meža kameras pie ceļa uz kapiem Rucavas centrā. To ceļu lietuvieši labi zina un ved gružus uz konteineriem, kas paredzēti tikai kapu apsaimniekošanai. Pēc tā, kas tur atrodas, sanāk, ka mirušie lielā daudzumā lieto plastmasas šķīvīšus. Tiklīdz kāds piebrauks, tā kustības sensors ieslēgs kameras. Tad redzēsim, vai tie ir mūsu cilvēki, kas kopj kapus, vai lietuvieši. Ķersim rokā un liksim lielus sodus. Kad pirmos divus trīs noķersim, sāks strādāt bezdrāts telefons, pateiks cits citam, ka gružotājus ķer,” cer E. Riežnieks.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 22.septembra numurā.

#kvards-20170922-06#