Daļa novada iedzīvotāju ar samazināto apgaismojumu ir apmierināti, citur cīnās ar tehniskām problēmām, taču apgaismojuma režīmu galu galā nosaka pilsētu un pagastu pārvaldnieki.

Ja ir problēma, jāpaņem lukturītis

Daļa Dienvidkurzemes novada iedzīvotāju par savā pilsētā vai pagastā samazināto apgaismojumu gan nesūdzas.

Kapsēdē, piemēram, apgaismojums ir izslēgts no pulksten 24 līdz 5 rītā. Vietējā iedzīvotāja Ināra Avotiņa saka, ka pašreizējais apgaismojuma samazinājums viņu apmierina, jo svarīgi ir taupīt. “Mums nakts laikā nevajag gaismu. Ja kāds kaut kur iet, tad līdzi ir lukturītis vai telefons.

Kādreiz, kad dega visu nakti, man likās, ka tas nav normāli.

Mani ļoti apmierina tas, ka nav gaismas piesārņojums, jo citreiz mēs ar bērniem mēdzam ar teleskopu vai binokli paskatīties zvaigznes un tad tas piesārņojums traucē,” stāsta sieviete.

Dažiem no tiem, kas pēc apgaismojuma izslēgšanas vēl tomēr dodas ārā, tumsa netraucējot. Kāda cita kapsēdniece, kura kādu vakaru ap pulksten 24 staidzinājusi savu suni, līdzi paņēmusi lukturīti. “Izgāju pirms pulksten 24 un nezināju, ka gaismu slēdz ārā, bet man nav problēmu – ja vajag iet vēlāk, paņemu lukturīti. Mani tas neapgrūtina – es pat domāju, ka ir labi, ka slēdz ārā, jo jātaupa ir,” viņa saka.

Citur Kapsēdes teritorijā laternu neesot vispār, tāpēc jāiztiek, kā ir.

“Kad septiņos eju uz mikroautobusu, tad no skolas līdz pat šosejai sanāk iet pa lielu tumsu un pie pieturas es stāvu pilnīgā tumsā – tur laternu nemaz nav,” stāsta kapsēdniece.

Arī viņas vīrs ap pussešiem rītā ar velosipēdu braucot uz darbu Grobiņā pa neapgaismotu ceļu, bet, tā kā viņa braucamrīks aprīkots ar priekšējiem un aizmugurējiem lukturiem, viņš par tumsu nesūdzoties.

Vaiņodnieki savukārt sastapušies ar citu problēmu – publiskā apgaismojuma pārrāvumu. Kāds vaiņodnieks, kurš strādā mēbeļu ražotnē “Daiļrade koks” un uz darbu dodas ap pussešiem rītā, stāsta, ka pilnīgā tumsa agrajās rīta stundās bijusi ļoti apgrūtinoša.

“Niķojās tā gaisma, un bija tumšs. Darbinieki sūdzējās, ka no rīta tumsā jābrauc uz darbu – tas ir diezgan riskanti. Problēma bija samilzusi, jo nebija sakārtota sistēma. Zvanījām uz pagasta pārvaldi un teicām, ka darbinieki sūdzas un tas tā neies cauri.

Piecos no rīta gaismai noteikti ir jābūt ieslēgtai, jo mums ražotnē nestrādā divi vai trīs cilvēki, bet gan simts, un viņiem visiem ir droši jānokļūst darbā,”

saka “Daiļrade koks” darbinieks.

Vaiņodes pagasta pārvaldes vadītājs Mārtiņš Mikāls apstiprina, ka problēma ar apgaismojuma pārrāvumiem bijusi, bet nu tā ir daļēji novērsta. “Bija bojājums kabelī un nevarējām īsti atrast, kur tieši. Vienā posmā vēl nedeg – kaut kādi īssavienojumi ir,” viņš stāsta.

Kas svarīgs, tas apgaismots

Vaiņodē no pulksten 23 līdz 4 apgaismojums ir ieslēgts vien centrā un svarīgākajās ielās.

M. Mikāls apgalvo, ka, nosakot gaismas izslēgšanas laiku, ņemta vērā iedzīvotāju aktivitāte un vajadzības – pošanās uz darbu un pirmo autobusu kursēšanas laiki. Nomaļākās vietās un ielās, pa kurām nenotiek bieža pārvietošanās, apgaismojums tiek izslēgts.

“Izvērtējam, kurā vietā tas būtu vajadzīgs visu nakti – ja cilvēki pārvietojas, tad atstājam, lai nav tā, ka bail iet.”

M. Mikāls norāda, ka Vaiņodē izslēgt katru otru lampu neesot tehniski iespējams – ja nedegs viena, tad nedegs visas. “Mums tā nav izbūvēts. Būtu jāpārvelk visi kabeļi, lai katru otro vai trešo laternu varētu izslēgt, bet šobrīd to nevar izdarīt. Pamazām ejam cauri visai saimniecībai un uzlabojam to, ko varam. Automātiskie ieslēgšanas un izslēgšanas slēdži gan mums ir salikti.”

Nīcā ielu apgaismojums ir samazināts no pulksten 1 līdz 6. Pagasta pārvaldniece Agija Kaunese stāsta, ka iedzīvotāju sūdzības saistībā ar apgaismojumu, kurš vienā vietā deg, bet citā ne, jau ir saņemtas un situācija cilvēkiem izskaidrota.

“Tajā momentā, kad vienā ielā dega, otrā ne – bija tīri tehniski iemesli, jo tika mainīti laika uzskaites mehānismi un tie tika izmēģināti. Runājām ar speciālistiem – varēja būt, ka pāris dienas vienā vietā dega un citur ne,” stāsta pārvaldniece.

A. Kaunese norāda, ka pašlaik tiekot strādāts pie tehniskajiem risinājumiem, lai pagastā turpmāk būtu ieslēgta tikai katra otrā apgaismes lampa. Kad jaunā sistēma būs pabeigta, gaisma būšot pie visām ēkām.

Atbildot uz neapmierinātā nīcenieka jautājumu, kāpēc pie pārvaldes nama apgaismojums ieslēgts, bet pie dzīvojamās ēkas ne, A. Kaunese vispirms izsaka aicinājumu iedzīvotājiem vērsties pagasta pārvaldē.

“Katra situācija ir jāizvērtē. Mēs esam ļoti atvērti visām sarunām un priekšlikumiem. Mēs nevienam iedzīvotājam neesam teikuši kategorisku “nē” – uzklausām un risinām, bet galvenais uzdevums ir sākotnēji informāciju sniegt. Visbiežākā problēma ir, kad cilvēki pie mums nevēršas. Es aicinātu būt saprotošiem un atvērtiem konstruktīvām sarunām.”

Tāpat pārvaldniece stāsta, ka tiekot darīts viss, lai apgaismojums visās pagasta vietās būtu līdzvērtīgs. “Mēs skatāmies pēc nepieciešamības, ejam uz to, lai visur būtu vienādi. Nebūs tā, ka vienā vietā degs un otrā ne.

Kādā vietā varbūt ir pieci iedzīvotāji, bet mums katrs iedzīvotājs ir svarīgs – nav tā, ka mēs skatāmies, vai vieta ir vairāk vai mazāk apdzīvota,” apgalvo A. Kaunese.

Kapsēdes iedzīvotāji, kuri tumsu vajadzīgajā laikā pašu spēkiem apkaro ar lukturīšiem un telefoniem, pie pārvaldes ar sūdzībām nav vērsušies, apgalvo Kapsēdes pārvaldniece Ilga Heinacka. “Viss ir risināms, visiem ir mobilie telefoni. Ja būs liela problēma un spiediens, risināsim – tad mēs laiku pārkoriģēsim.”

Viņa atzīmē, ka pirms apgaismojuma samazināšanas atsevišķi apjautājusies skolā, vai tas kādi varētu apgrūtināt tur strādājošos, – neviens neesot iebildis, un arī sētnieks teicis, ka iztiks.

I. Heinacka norāda, ka Kapsēdē nemaz arī nebūtu iespējams atstāt ieslēgtu katru otro vai trešo lampu. “Es jau prasīju elektriķim, vai nevar tā pārslēgt kā citur, kur pa vienai atstāj, bet mums nav tik modernu lampu. Tad būtu jāpārbūvē, bet tas būtu dārgi,” viņa saka.

Grobiņā gan laternas deg visu cauru nakti, taču elektrību tās patērējot maz. “Pavisam neizslēdzam, bet tur ir ekonomiskais režīms un jauda samazinās par 30 procentiem. Dažas lampas izslēdzam pamīšus – gan centrā, gan apkārtnē. Cenšamies atstāt pie krustojumiem, gājēju pārejām,” stāsta Grobiņas pārvaldnieks Juris Dabars.

Apdzīvotība un skaudība

Dienvidkurzemes novada pašvaldībā portālam liepajniekiem.lv tiek skaidrots, ka apgaismojuma intensitāti un tā izslēgšanas laikus nosaka katras pilsētas un pagasta pārvaldnieks atsevišķi.

Vērā tiek ņemti dažādi apsvērumi un tehniskās iespējas, līdz ar to apgaismojums visās pilsētās, pagastos un ciemos nav un nebūs vienā līmenī.

“Uzstādījums visiem pārvaldniekiem bija vienāds: darīt visu, kas ļauj samazināt apgaismojumu un ko tehniski var izdarīt.

Situācijas vienmēr būs ļoti atšķirīgas, jo ir dažādi tehniskie risinājumi un nekad nebūs tā, ka apgaismojums visur būs vienlīdzīgs,” norāda novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Vārna.

Viņš pastāsta, ka pašvaldība kritiku saņem gan par to, ka apgaismojums vietām ir izslēgts, gan par to, ka naktīs tas citviet atstāts ieslēgts. “Iedzīvotāju attieksme par šo ir diametrāli pretēja – mēs saņēmām daudz zvanu ar jautājumu, vai mums neesot, kur likt naudu, ja gaismu neslēdzam ārā. Cik cilvēku, tik viedokļu,” saka U. Vārna.

Katrai apgaismojuma izslēgšanai un ieslēgšanai esot savi objektīvie iemesli, tiekot ņemta vērā arī katras pilsētas un pagasta apdzīvotība.

“Esam jau skatījušies, kāds ir elektrības patēriņš katrā apdzīvotā vietā. Apgaismojumu samazinām un slēdzam ārā, lai ietaupītu, bet atšķirība ir arī tajā, kāda veida apgaismojums – cik ekonomisks tas ir. Ja kāds nav apmierināts ar apgaismojumu savā pilsētā, tā ir tāda jūtīga tēma. Slēgt apgaismojumu ārā, lai kādam citam neskauž, jau arī nav pareizi,” saka U. Vārna.

Izpilddirektors atzīmē, ka apgaismojums, protams, ir būtisks arī no sabiedriskās kārtības un drošības viedokļa, lai “zagļiem neiestātos labi laiki”, bet līdz ar tā samazināšanu cilvēki tiekot radināti taupīt.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.