Otrdiena, 19. marts Jāzeps, Juzefa
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kļavu ģimene sakopj vienu stūrīti Latvijai pie savām mājām

Apaļi un omulīgi, mazi un mākslinieciski, oranži, dzelteni un zaļi dažnedažādās nokrāsās zālienā pie ”Krastmaļu” mājām guļ ķirbji. Daļa lielo ogu jau izspiestas sulā kopā ar āboliem, tā pie Rīgas kundēm aizgājusi rūkdama, stāsta Ieva Kļava. Mājās Tāšu ezera krastā viņa ieprecējusies. Kopā ar vīru Oskaru lolo meitiņu un pārcilā, kā pati saka, miljonu ideju, ko šeit varētu īstenot.

Kļavu ģimene sakopj vienu stūrīti Latvijai pie savām mājām
No mājām paveras brīnumskaista Tāšu ezera ainava. Iekopt ezermalu mierīgai atpūtai ir viena no Ievas ģimenes iecerēm. (Foto: Egons Zīverts)
21.10.2021 06:00

#SIF_MAF2021

"Kurzemes Vārds"

Zem simtgadīgām ābelēm

Ķirbji varētu būt viens no darbības virzieniem ”Krastmaļos”, jo nosacīti vieglāk audzējama kultūra. Lielos oranžos cilvēki gribot aizvien retāk, netīk griezt. ”Tādi vairāk ir šova elements vai der tādiem klasiķiem, kā mana mamma, kas ķirbjus marinē. Cilvēki labāk grib mazos ķirbjus,” novērojusi Ieva.

Taču marinēti ķirbīši nebūt nav viss, ko no milzu ogām var paņemt. I. Kļava interesējas par iespējām tos izmantot līdz pēdējai mizai un sēkliņai, jo čužās, kas paliek pēc sulas izspiešanas, ir milzu vērtība – proteīns, kas noder par pamatu veģetārajai un vegānajai pārtikai.

Nāk oktobra beigas un Helovīns, Ievai personīgi šie svētki bijuši nebijuši, tomēr viņa apzinās, ka citi pret tiem izturas nopietni. ”Šis ir virziens, kurā nākamgad nopietnāk jādomā. Cilvēki pat brauc uz šejieni ķirbjus izvēlēties.

Kādai ģimenei mazie puikas vecāku atvesto bija izbrāķējuši – Helovīna ķirbis nevarot būt zaļš! Tad brauca ar visu puiku.

Ne tikai oranža krāsa, arī izmērs svarīgs, jo mazajos ķirbīšos svecīte dziest nost, vajag telpu apkārt,” situāciju izprot ķirbju audzētāja.

Azarta pēc viņa kādreiz gribētu piedalīties arī smagāko ķirbju konkursā.

”Krastmaļi” ir Oskara mātes dzimtas mājas. Viņš aizņemts pirtiņas atjaunošanā, pie viena uzņemas pieskatīt meitiņu un deleģē sievu runāt ar presi. Mājām tūlīt būs simt gadu, staļļa sienā iemūrēts gadskaitlis 1929. ”Mājas izturējušas karus, nav tikušas atņemtas, lai arī dzimtu skāruši izsūtījumi. Oskara tētis, kurš te dzīvojis un visu uzturējis kārtībā, saka, ka dažai ābelei varētu būt visi simts gadi,” viņa pastāsta.

Grib savas kļūdas un veiksmes

I. Kļava no Rīgas pārcēlusies uz Liepāju, kur iepazinusies ar vīru. Viņa uzaugusi lielā lauku saimniecībā Nākotnē, Jelgavas pusē.

Ievai sāpīgi atcerēties, un viņa vairs negrib runāt par to, kā ekonomiskās krīzes laikā banka kredītu dēļ ģimenei atņēma lielu govju fermu. Kur gan rodas drosme vēlreiz savu dzīvi iekārtot laukos! ”Esmu visu mūžu kultūrā nostrādājusi, bet arī tur es izdegu,” viņa saka.

Ieva strādājusi Valsts akadēmiskajā korī ”Latvija”, pēc tam koncertzālē ”Lielais dzintars”. ”Negribu, ka tas izklausītos augstprātīgi, bet ar profesionālu starptautisku kultūras pasākumu rīkošanu menedžmenta muskulis ir uztrenēts. Organizēt man patīk un padodas, bet nu zinu, ka gribu savu lietu darīt.

Man vairs nevajag, lai būtu liels un slavens, bet lai būtu kaut kas mans, manas kļūdas un manas veiksmes,” uzskata uzņēmīgā sieviete.

Šeit ir 18 hektāri zemes, tā pagaidām iznomāta citiem lauksaimniekiem.

Pērnruden uz jauno lauksaimnieku mācībām ”Laukiem būt” I. Kļava gājusi ar domu par aitu audzēšanu, taču pagaidām šī iecere atlikta, viss labi jāapdomā. ”Idejas cita citu neizslēdz. Nelikt visas olas vienā groziņā ir pareizāk,” viņa norāda. ”Izsludināta pieteikšanās ”Leader” programmas finansējumam, domājam kaut ko darīt ar ezermalu un tūrismu.”

Pirmā doma jautāt, vai tas būs viesu nams? Ieva saka, ka ne, jo negribot ļembastu, drīzāk kaut ko meditatīvu – mazas mājiņas pie ezera mierā un klusumā. ”Ilgus gadus esmu nodarbojusies ar airēšanu, ūdens tūrismu. Te varētu būt joga uz ūdens, uz mieru vērstas lietas. Man liekas, cilvēki aizvien vairāk kaut ko tādu meklē, un ir arī maksātspējīga publika. Esmu pētījusi Eiropas valstu pieredzi, būvējot ekomājiņas tā, lai nebūtu jāievelk kanalizācija. Tētis ir inženieris, ķersimies klāt, jo līdz 8. decembrim projekts jāiesniedz,” viņa stāsta. ”Ar kaut ko vienu ir jāsāk, lai tas ienestu naudu, kuru ieguldīt attīstībā.”

Tāšu ezeram ir sava specifika – dabīgie purvainie krasti. ”Te nekad nebūs tā, ka katrs gribēs piestāt nopeldēties vai bliezt augšā vienu māju pēc otras. Te nav vieglās naudas, ar šo ezeru ir jāsaimnieko gudrāk. Varbūt tas arī labi, ka ezers ir pasargāts. Pavasarī piecelies sešos no rīta, lec saule, putni ārdās – čivina, kliedz, bļauj, ķērc. Izej ārā ar savu kafiju, diena sākas, nenormāli gribas dzīvot un strādāt,” priecājas Ieva.

Visa pasaule nomainās

Būdama izdegusi darbā, pati redzējusi, cik labi darbojas kopiena, kurā cilvēkus, kuriem klājas grūti, darbs mierīgā vidē ceļ uz augšu. ”Man gribētos ar laiku šeit tādu pievienoto vērtību, ka varētu strādāt cilvēki, kas sirgst ar depresiju, kuri nevar izturēt stresu dinamiskā režīmā. Lai viņš visu dienu klusumā lasa augu lapiņas. Esmu runājusi ar mediķiem, viņi saka, ka tā ir ļoti liela problēma, ka šādi cilvēki nevar atrast darbu. Viņus negrib ņemt tāpēc, ka netur to brūķi. Man ir dots, un es gribu dot tālāk,” saka Ieva.

Savā ziņā jau ap Tāšu ezeru veidojas aktīva kopiena. Ieva labprāt personīgi iepazītos ar Tāšu muižas saimnieku Juri Zviedrānu, tepat dzīvo mākslinieki Kuncīši, kuri jau izkopuši ezera malu. Šo apkaimi viņa zinājusi jau pirms iepazīšanās ar Oskaru, jo Liepājas draugiem te ir īpašums. ”Kad minēju Tāšus, man pat liepājnieki jautāja – kur ir Tāši? Es, atnācēja no Zemgales, zinu, bet liepājnieki nezina!

Te nav nodzerti un aizlaisti lauki, cilvēki šeit strādā. Ir vairāki lieli zemnieki – gan latvieši, gan vācieši,” stāsta I. Kļava.

Viņa ir apņēmības pilna šeit vienu Latvijas stūrīti sakopt. ”Arī bērnam ir svarīgi, ka ieej pļavā un saproti, kas notiek, ka mežā neģībsti, ieraugot skudr, un nedomā, ka piens rodas paciņās,” saka jaunā māmiņa.

Darba netrūkst – iecerēts puķu dārza projekts, jāstāda sīpoli. Siltumnīcā vēl tomāti gatavojas, pupiņas nav nobriedušas. Sākts stādīt kļavu aleju ar dažādām šķirnēm un krāsām. Bioloģiskajiem dārzeņiem tirgū esot liela perspektīva, to trūkst. ”Man patīk ar tomātiem ņemties. Pilns ar kļūdām, viss nepareizi, bet aug griezdamies. Rīgā veco kultūras paziņu lokā ļoti labi aizgāja gārsu pesto. Visas idejas secīgi ir iespējams ievirzīt,” saka Ieva.

Tomēr pašlaik viņas prioritāte ir Māra. ”Piedzimstot bērnam, visa pasaule nomainās. Man taču likās – es visu varu, esmu tā strādājusi! Varēt jau var, bet vai vajag? Tas ir pirmais bērns, pirmā tāda pieredze, gribas būt ar viņu kopā, bet tie biznesi nekur nepazudīs,” zina I. Kļava.

Mazajai Mārai šodien lieli svētki – aprit gadiņš. ”Māriņai patīk bildēties, uzreiz kā profesionālis smaida un pozē,” saka Ieva Kļava.
Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz