Kleitas, cepures, cimdiņi senioru dejās
Kad kāds izsaucas “Eiropas deja!”, mēs, visticamāk, ar to saprotam standarta dejas – lēno vai Vīnes valsi, fokstrotu vai kvikstepu. Taču tas var nozīmēt arī tieši tādu – Eiropas deju. Pagājušās nedēļas nogalē arī Ikara svētkos Priekulē uzstājās vairāki kolektīvi, kas aizraujas ar šīm senioru aizvien iecienītākajām dejām.
Elegants veids formas uzturēšanai
Eiropas deju saknes nāk no dažādu valstu folkloras. Tās var būt pārī vai aplī dejojamas, kā, piemēram, horvātu un grieķu tautas dejas. Pēdējā laikā Eiropas dejas senioru lokā kļūst aizvien iecienītākas arī Liepājas rajonā.
Šīs dejas apvieno sevī elegantus soļus, izsmalcinātus palēcienus un pietupienus. Tās nav pārāk aktīvas vai fiziski nogurdinošas, ir kā radītas senioriem. Tomēr Eiropas dejas ir elegants veids fiziskās formas un veselības uzturēšanai.
Dāmām patīk arī skaistie tērpi. Kleitas parasti ir garas, turklāt klāt nāk arī dažādi aksesuāri – rotas, cepurītes, cimdi. Ritmiska un melodiska mūzika, vieglie deju soļi un skaistie tērpi rada lielisku kombināciju.
“Dejas pamatprincips ir dejot pārī, taču tas nenozīmē, ka vienam jābūt vīrietim, vai arī sievietei jāpārģērbjas par vīrieti. Pārī abas sievietes ir elegantas un sievišķīgas,” saka Priekules Kultūras nama vadītāja Inguna Zēģelniece, dedzīga Eiropas deju atbalstītāja. Arī Eiropā šīs dejas vairāk iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves, vīrieši tajās ir retāk manāmi.
Vispirms jāapgūst pamata repertuārs
Mūzika Eiropas dejām ir svinīga un piesaistoša, dažkārt šlāgera stilā. “Mums ir arī pašiem savas jaunrades dejas,” saka I.Zēģelniece. “Teorētiski varam izvēlēties mūziku un pieskaņot tai deju soļus, bet vispirms jāapgūst pamata repertuārs, lai varētu piedalīties pasākumos un nodejot kopdejas ar citiem senioru deju kolektīviem.”
“Pagaidām Latvijas Senioru deju apvienība pulcē ap 50 dalībnieku. Jaunākie dalībnieki no Liepājas rajona esam mēs, Priekules Kultūras nama dejotājas no “Valcera”, un Nīcas pagasta “Nīcrozes”,” stāsta I.Zēģelniece. Par sevi Priekules dejotājas saka: “Neesam vairs tik jaunas, bet trakas uz dejošanu un dziedāšanu gan.” Vecākajai no “Valcera” dejotājām ir 80 gadu.
Otrs deju kolektīvs no Liepājas rajona, kurš uzņemts Senioru deju apvienībā, ir “Nīcrozes”. To vadītāja ir Kristīne Jaunbrūna. “Nīcas sievietes vēlējās dejot, un Eiropas dejas ir vispiemērotākās senioriem,” viņa stāsta.
Latvijas Senioru deju apvienība organizē dažādus seminārus un pasākumus, kuros drīkst piedalīties tikai tās biedri. Lai varētu dejot un iegūt vairāk informācijas un iespēju, arī nīcenieces izlēmušas iestāties šajā apvienībā.
Eiropas deju kustības aizsācēja Latvijā ir Laimdota Andersone. Viņa pulcējusi dalībniekus, iekļāvusi tos Eiropas kustībā. Piedaloties starptautiskos semināros, L.Andersone arī atvedusi uz Latviju Eiropas deju repertuārus, noderīgu informāciju.
Plīvuriņi nosedz grumbiņas pierē
Runājot par tērpiem: tie ir gari svārki, kas beidzas virs potītes, dažkārt nedaudz augstāk. Cimdi mēdz būt no zīda vai tamborēti. “Valcera” dalībnieces izvēlējušās tērpties kā retro laiku kundzītes. “Mūsu tērpos dominē violetā, ceriņu krāsa. Mums ir dažādas cepurītes ar mazu plīvuriņu, lai nosegtu pieres grumbiņas, un balti tamborēti cimdiņi, lai skatītāju skatieniem būtu slēptas sastrādātās rokas,” stāsta I.Zēģelniece. Par cepurītēm priekulnieces pateicas Dacei Lankei, bet cimdus visām tamborējusi Dzidra Ivanova.
Ļoti grezni tērpi ir Nīcas pagasta dejotājām, piemēram, cepurītes viņas pasūtinājušas Anglijā. Taču tās viņas vairāk izmantojot svētku gājieniem, jo dejošanai tās tomēr nedaudz par lielu un apgrūtinošu.
Interesanti fakti
– Eiropas dejas Eiropā dejo jau vismaz 20 gadu.
– Latvijas Senioru deju apvienība dibināta 2006.gada 8.maijā.
– No Baltijas valstīm Latvijā Eiropas dejas kustība aizsākusies visvēlāk. Pirmā bija Igaunija.
– Liepājas rajonā ir tikai divi oficiāli, deju apvienībā pieņemti kolektīvi – “Valceris” un “Nīcrozes”. Dejo arī citur, piemēram, Otaņķos.
– Senioru dejas iedalās trijās daļās: modes, balles dejas; angļu, vācu, balkānu, amerikāņu un citu tautu folkloras dejas; rotaļdejas.
Dace Lūkasa,
“Kurzemes Vārds”
Priekules Ikara svētkos Eiropas dejas dejo “Valceris”.