Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 16. decembris

+0°C
Vējš: A 6.0 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Alvīne

Kļūst par dabas daļu paši uz savu galvu  (8)

Atslēgvārdi sumbri | daba

Savos aplokos sumbri vairs neatgriezīsies. Par to Nīcas puses iedzīvotāji ir pārliecināti.

Jo kāpēc gan lai tie to darītu, ja aiz nožogojuma tiem paveras visa pasaule ar tās kārdinājumiem – apkārtnes saimnieku bietēm, labības laukiem, ābeļdārziem...

Sumbru ieviesēji strupceļā 

Savā ziņā ir strupceļš, atzīst Pasaules dabas fonda direktors Uģis Rotbergs. Skaidra atrisinājuma, kā uzlabot sumbru un iedzīvotāju attiecības nākotnē, direktors nedod.

Atdabūt sumbrus nožogojumā aizvien ir ļoti problemātiski, tāpat kā iegūt uzticību sabiedrības, it sevišķi vietējo iedzīvotāju acīs. "Ko jūs ieteiktu?" viņš vairākkārt jautā un pieļauj, ka nav informēts par visu, kas notiek ar Papes sumbriem.

Viņš atgādina ievesto lielo zālēdāju misiju – atjaunot dabas daudzveidību, uzturēt pļavas kā ekosistēmu. No ekoloģijas viedokļa sumbri ir ļoti svarīgi. "Sumbri ir atslēgas suga. Mēs gribējām radīt kaut vienu vietu, lai varētu audzināt publiku, sabiedrību." Viņš uzskata, ka ekoloģiskie labumi, ko dod sumbri, ir daudzkārt lielāki par iespējamiem zaudējumiem, kurus tie var radīt lauku saimniecībām. Bijis paredzēts, ka ar laiku sumbrus varētu ieviest brīvā dabā, kā viņi dzīvo Lietuvā, neviena netraucēti. Bet Latvijā to tagad nezin kāpēc neatļaujot Vides ministrija.

U. Rotbergs zina, ka sumbri pastāvīgi atstāj savus aplokus, bet tajā, viņš uzskata, ir vainojamas spēlītes ar Papes ezera ūdens līmeni. "Kad teritorija sāk applūst, sumbri izlaužas, tos saganīt ir ļoti grūti, jo tie nav piejaucēti mājdzīvnieki." Direktors atzīst, ka žogs varētu būt slikts dažādu iemeslu dēļ, bet, pat ja to uztaisot labu, tas tiekot bojāts ļaunprātīgi. Un tad viņš jautā: "Kurš tad ir jāiežogo, cilvēka saimnieciskās intereses vai daba?" Žoga finansēšanai naudu devuši tikai privāti atbalstītāji.

Plašāk par sumbriem lasiet laikrakstā "Kurzemes Vārds".


Sumbrus uz Kalnišķiem atveda pirms pieciem gadiem. Tagad no skatu torņa paveras skats uz vietējo zemnieku govīm, kas ganās turpat netālu no tukšajiem sumbru aplokiem.

  • Komentāri (8)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!