Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ko liepājnieki redzēja uz Kurzemes un Zemgales robežas

Ko liepājnieki redzēja uz Kurzemes un Zemgales robežas
15.02.2008 19:10

0

Atslēgvārdi

Šonedēļ aptuveni divi desmiti Liepājas rajona zemnieku devās uz Vecauci, kur apmeklēja Latvijas Lauksaimniecības universitātei piederošo Mācību un pētniecības staciju, kas nodarbojas gan ar šķirnes gaļas liellopu audzēšanu, gan piena lopkopību. Zinātkāros ciemiņus sagaidīja un gidu pienākumus modernajos lopkopības kompleksos laipni uzņēmās saimniecības galvenā zootehniķe un fermas vadītāja Indra Eihvalde, kā arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes docents un Mācību centra vadītājs, bijušais kazdandznieks Ivars Ruvalds.

Kūtī brīnumu netrūkst

Pērn uzceltajā kūtī, kas paredzēta piecsimt govīm, izveidotas divu veidu piena savākšanas sistēmas – slaukšana zālē un ar robotiem. Tagad iespējams salīdzināt, kura ir efektīvāka un perspektīvāka. Iepazīstinot liepājniekus ar darbu organizāciju, zootehniķe I.Eihvalde pastāstīja, ka, tāpat kā visur Latvijā, arī Vecaucē būvniecības un fermu mehanizācijas darbi saskārušies ar grūtībām, jo valstī trūkstot speciālistu, kam ir zināšanas gan celtniecībā, gan veterinārijā.

Novietnes vadītāja teica, ka daļu no ganāmpulka, kas kūtī stāv nepiesiets, aprūpē pērnvasar ekspluatācijā nodotajā zālē, kur vienlaikus mehanizēti iespējams izslaukt 20 govis. Sākumā sarežģītākais bijis pieradināt lopus, lai tie paši ierodas uz slaukšanu un atrod zālē savu vietu. Tas prasījis aptuveni nedēļu. Tagad šajā ziņā kopējiem vairs neesot problēmu. Ražīgākās govis slauc trīsreiz, mazāk ražīgās – divreiz dienā. Kad sākas slaukšana, automātiski ieslēdzas kaloriferi un telpā ieplūst silts gaiss. Arī grīda zālē apsildāma, taču šī iespēja šoziem izmantota tikai vienreiz. Govju aprūpi piena zālē, kas ir lieliski apgaismota, paveic divas slaucējas.

Jaunums esot arī tas, ka slaukšanas zālē un citās telpās govis vairs nestaigā pa betonu, bet gan pa rievotas gumijas paklājiem. Tas, protams, neesot lēts prieks, taču novērš kāju slīdēšanu.

Gadā no govs vidēji izslaucot 6,6 tūkstošus kilogramu piena. Slaukumu no Mācību centra iepērk kooperatīvā sabiedrība “Piena ceļš”, kas veicot arī visas nepieciešamās kvalitātes analīzes. Ja atklājoties, ka kāda no govīm ir saslimusi, to neārstē uz vietas, bet, lai neizplatītos vīrusi, nogādā uz veco kūti.

Robotiem vēl neuzticas

Citā telpā govju slaukšanu veic divi jaunākās paaudzes roboti. Tas ir tehnikas sasniegums, kas Latvijā sastopams tikai pāris saimniecībās, jo viena robota cena ir tuvu pusmiljonam latu. Zootehniķe uzsvēra, ka manipulatori darbojas ļoti saudzīgi un govij pāri vēl neesot nodarījuši. Tie pazīst katru govi, iegaumē tās īpašības, rūpīgi apmazgā piena devēju tesmeņus, uzmanīgi uzliek slaukšanas stobriņus un pilnībā izslauc katru govi, jo atceras iepriekšējo dienu izslaukuma izmērus. Robots apgādāts ar mazu pātadziņu, kas pēc slaukšanas pamudina dzīvnieku doties projām, ja gadījumā lops kaut kāda iemesla dēļ nevēlas to darīt. Mācību centra vadītājs piebilda, ka govis esot ieinteresētas ierasties uz slaukšanu, jo pēc tās saņem kārotu spēkbarības devu. Tāpēc esot novēroti pat gadījumi, kad govis atkārtoti cenšas tikt pie robotiem.

Tomēr Vāczemē lielie un turīgi piensaimnieki no tiem jau atteikušies, sacīja docents. Arī apbraukājot ASV piena ražošanas saimniecības, nekas tāds neesot redzēts. Sarežģījumi varot slēpties gan augstajā cenā, gan tajā, ka bez kopēja uzraudzības modernā tehnika tomēr nespēj iztikt.

Taču Mācību centrs ir vieta, kur studentiem un zemniekiem jāredz mūsdienu tehnikas iespējas.

Gatavu recepti nedod

Lai gan Kazdangā dzīvojis un tehnikumā mācījies pirms daudziem gadiem, Ivars Ruvalds sevi joprojām uzskata par kazdandznieku. Tādēļ par liepājniekiem Vecaucē viņš uzņēmās īpašu šefību un pats arī iepazīstināja ciemiņus ar šķirnes gaļas liellopu audzētavu. Ne tikai vasaru, bet arī ziemu tie pavada aplokos un tikai nakts stundās sapulcējas nojumēs.

Tomēr vaicāts par to, kuru šķirni izdevīgāk izraudzīties audzēšanai lauku saimniecībās, viņš bija diezgan izvairīgs un gatavu recepti nedeva. Tas esot atkarīgs no apstākļiem saimniecībā un barības nodrošināšanas iespējām. To dzirdot, mūspuses zemnieki iebilda, ka izaudzētos Hereforda šķirnes dzīvniekus pārstrādātāji no viņiem iepirkt atsakoties, jo to gaļa esot sarkana un pēc krāsas atgādinot vecas govs gabalus. Lielākā cieņā esot Šarolē, Limuzīnas un citu šķirņu liellopu produkcija.

Vecaucē redzētais liepājniekus bija padarījis domīgus. Nīcas pagasta piena lopu audzētāja Inga Skrode teica, ka roboti viņu gan pārsteiguši, tomēr nez vai savā kūtī tādus vēlētos. Liepājas Lauku konsultāciju centra speciāliste Vita Cielava, kas vadīja braucienu uz Vecauci, pauda pārliecību, ka uz Zemgales un Kurzemes robežas redzētais palīdzēs zemniekiem izdarīt izvēli starp piena un gaļas lopkopību, jo kā vienai, tā otrai ir savi plusi un mīnusi. Durbes novada zemniece Adele Baltaviča sacīja, ka viņai jau esot divi gaļas lopi, taču nākotnē to būšot vairāk, jo šī sfēra neprasot tik daudz darba kā piena govju aprūpēšana. To, ka gaļas lopu audzēšana ir perspektīva, secinājis arī Grobiņas pagasta zemnieks Valdis Ķēde.

Uzziņai

Lauku apsaimniekotāju augstskolas mācību un pētniecības centrs Vecaucē dibināts 1921.gadā.

Vietas izvēli noteicis tas, ka Vecauce atrodas uz Zemgales un Kurzemes robežas un tajā ir abiem novadiem vidēji atbilstoši augsnes un dabas apstākļi. Bet mēreni paugurotais reljefs ir kā radīts piena un gaļas liellopu audzēšanai.

Mūsdienās Mācību un pētniecības centram pieder 1800 ha zemes, tajā nodarbināti 140 cilvēki – lopkopēji, mehānisko darbnīcu personāls, augkopji un citi.

Cūkas šeit vairs neaudzē, toties piena ražošanas nozare, pateicoties modernizācijai, vērsusies plašumā un kļuvusi par vietu, kur ne tikai studenti, bet arī zemnieki brauc pamācīties, kā saimniekot.

Ivars Ruvalds: “Nekādi siltumnīcas apstākļi centrā apzināti radīti netiek, viss notiek kā dzīvē, jo gan zemniekiem, gan studentiem svarīgi ir iemācīties strādāt reālos apstākļos, kādi valda mūsu laukos.”

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Piena zālē vienlaikus slauc divdesmit govis.

Vislielāko interesi liepājniekos izraisīja piena slaukšanas robota darbība.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz