Vasaras prieku baudītāji priecājas par sinoptiķu sniegtajām prognozēm. Karstums un sausais laiks, kas turpināšoties vēl vairākas dienas, nekādi netraucē tiem, kuri laiski gozējas liedaga smiltiņās vai guļ laiviņā, kas gurdi šūpojas rāmajos ezera vilnīšos. Taču lauksaimniekiem šīs vasaras klimatiskie apstākļi sagādājuši ne mazums papildu rūpju, arī prāvus finansiālos izdevumus. Painteresējāmies, kā mūsu rajona lauku ļaudis tiek galā ar svelmes uzlikto pārbaudījumu.

Andris Paipa, Nīcas pagasta zemnieku saimniecība “Liepezeri”:
“Vaļsirdīgi sakot, mums šobrīd klājas ļoti grūti. Gurķiem un kabačiem, kas aug atklātā laukā, man ir ierīkota pilienveida laistīšana. Tie šajā karstumā, saņemot pietiekamas mitruma devas, aug griezdamies. Arī agros ziedkāpostus cītīgi cenšos laistīt. Taču visas platības šādā veidā aprūpēt nav iespējams. Tāpēc skatos, ka ar vēlajiem ziedkāpostiem aina patlaban veidojas diezgan bēdīga. Protams, ka nemitīga laistīšana ievērojami arī sadārdzina ražošanas izmaksas. Vai pircēji to sapratīs? Sūkņi darbojas, motori rūc, ūdens šļācas – tas viss prasa daudz naudas. Tomēr lasītājiem ir jāzina, ka zemniekam nav citas izvēles, ja viņš grib pastāvēt. Un ne jau tikai laistīšanu pieprasa karstums. Sarežģījumi rodas arī citu darbu organizēšana. Miglošanu, piemēram, nevar veikt pa dienu, jo tad viss iztvaiko un darbam nav jēgas. Tātad šis uzdevums jāpaveic pievakarēs, kad temperatūra nedaudz nokrītas. Taču pievakares izrādās par īsām, lai tiktu galā ar visiem pienākumiem. Tā, lūk, tagad strādājam. Savu produkciju es realizēju “Rāmavā” un Pētertirgū. Taču arī turp tā ir jānogādā.”

Līga Eidiņa, Durbes novada zemnieku saimniecība “Pumpuri”:
“Mitruma ir par maz. Tāpēc nekas neaug. Viss stāv uz vietas, kaut gan siltuma it kā netrūkst. Šogad taču arī pavasarī ir lijis gaužām maz. Kādas pāris reizes, ne vairāk. Mums dārzeņu platības nav lielas, bet tas jau neko nenozīmē. Kalst taču visiem, gan tiem, kam tīrumi lieli, gan tiem, kam tie mazāki. Vienīgi mēs varbūt jūtamies drošāki tāpēc, ka nav jākārto lielas parādsaistības.”

Eglons Brūns, Otaņķu pagasta zemnieku saimniecībā “Meldri EB”:
“Manā vairāk nekā trīs hektāru plašajā augļu dārzā sausuma ietekme jau sajūtama. Augļu kokiem ir mazas lapiņas, daudzviet tās dzeltē un kalst. Tomēr nav sliktuma bez labuma Novēroju, ka kaitēkļu attīstība norit gausāk. Augļi patlaban vēl nebriest, tāpēc bez šaubīšanās varu teikt, ka ražas zudumus karstums būs izsaucis. Mazāka raža būs arī plūškokiem. Kā paglābties no sausuma? Koku saknes cenšos nosegt ar nopļauto zāli, nākamais solis būs laistīšana, šim nolūkam man ir izrakts prāvs un diezgan dziļš dīķis. Zinu, ka laistīšana ir nozīmīga arī nākamā gada ražai. Tā kā vasaras pie mums lielākoties ir sausas, gribu ieteikt augļu dārzu ierīkotājiem jau projektā paredzēt ūdenstilpes izveidošanu. Bioloģiskie lauksaimnieki laistīšanai nedrīkst ņemt ūdeni no jebkura grāvja vai krātuves. Vērsties pret sausajiem vējiem palīdz arī aizsargjoslas un nedaudz var paglābt miglošana no rītiem, kad mitrumu augs uzņem caur lapām.”

Ēriks Putra Durbes novada zemnieku saimniecība “Pīlādži 1”:
“Rēķinu, ka karstuma patlaban ir nedaudz par daudz, bet valgmes turpretī augiem nepietiek. Būtībā jau uzskata, ka cukurbietēm saule ir nepieciešama. Tā palīdz veidoties cukuram, tomēr ar siltumu vien šim procesam nepietiek, ir vajadzīgs arī mitrums. Pašreiz satrauc, ka augiem dažviet augšana ir apstājusies. It sevišķi tas novērojams uzkalniņos. Arī sējumu mēslošanu nevaram veikt ar granulām, jo tās cukurbietes nespēj uzņemt. Tāpēc pielietojam šķidro mēslojumu. Ir skaidrs, ka ražošanas izmaksas palielināsies. Tomēr dabai pretī nevar turēties. Un ir jau arī savi plusi tam karstumam. Siena ievākšanu varam veikt ar minimālām izmaksām. Nopļaujam, un vairāk nekādu kreņķu nav. Kad zāle ir izžuvusi, to atliek tikai savākt. Tomēr ganības neataug un govīm trūkst ūdens. Lops nevar bez dzeršanas, un tas ir vairākkārt dienā jāpiegādā?”

Jānis Lauva, Kalētu pagasta lauksaimniecības konsultants:
“Sausums un svelme ir ieilgusi. Līdz ar to situācija laukos kļūst ļoti nopietna. Ja mālainākās vietās vēl nav tik traģiski, tad smilšainākā zemē augi burtiski izdeg. Zemeņu lauki ir beiguši ražot un ceri apvītuši. Arī kartupeļi izskatās bēdīgi. Tas pats sakāms par vēlāk iesētajiem vasarājiem. Taču arī ziemājiem graudi solās būt ļoti sīki un kūlums var izrādīties gaužām pieticīgs. Laistīšana neko daudz nevar palīdzēt, jo zemniekiem izžūst arī dīķi un seklākas akas. Ja turpināsies tā, kā ziņo sinoptiķi, nedēļas laikā dārzos apbirs augļi, neienāksies ogas. Tas viss summēsies zaudējumos. Atceros, ka līdzīgi laika apstākļi Lejaskurzemē bija izveidojušies arī pērn, taču toreiz 12.jūlijā uznāca dāsns lietus un līdz rudenim vēl labi paaugās kartupeļi. Kaut gan es tos varēju novākt tikai septembra beigās.”

Gunta Radomišķe, Otaņķu pagasta zemnieku saimniecība “Dižķuņķi”:
“Tas karstums vairs nav izturams. Un nemaz neziņo, ka tas mitēsies. Burkānu augšana ir apstājusies. Kartupeļiem laksti ir kupli, lauks it kā izskatās skaists, bet apakšā bumbuļu nav. Mēs jau darām, kas vien iespējams. Bārtas upei tuvākos laukus laistām, kartupeļu stādījumus miglojam, taču ir lauki, kur ūdens tuvumā nav, un tiem arī palīdzēt nav iespējams. Tās ir šausmas. Arī artēziskajā urbumā ūdens sāk trūkt. Es nemaz nezinu, vai lietus var palīdzēt, ja tas pēkšņi uznāks. Ja karstums saglabāsies, mitrumā viss tūliņ sāks pūt.”