Vēsture reizēm met pavisam negaidītus līkločus – šoreiz laiks apmetis loku un atgriezies Vaiņodē līdz ar leģionāra atmiņām par ļaundarību, kas apdraudējusi vesela leģionāru bataljona dzīvības, stāsta Vaiņodes muzeja vadītāja Alda Prūse.

Kad Ziemassvētku laikā muzejā ienācis kāds cilvēks un piedāvājis vadītājai Krievijas cara laika 500 rubļu naudaszīmi un koka šķīvi, viņu iesākumā ieinteresējis tikai pirmais priekšmets. Tikai pēc tam, kad atnācējs teicis, ka griezumiem rotāto šķīvi gatavojis latviešu leģionārs, A. Prūse ieklausījusies vērīgāk. Un šķīvja stāsts novedis pie kāda vēsturiska notikuma, kurš risinājies Vaiņodē un par kuru stāstītās ļaužu atmiņas viņai līdz šim likušās neticamas.

Šķīvis, kā liecina uzraksts tā apakšā, gatavots 1947. gadā Hanavā, bēgļu nometnē ASV kontrolētajā Vācijas daļā. Un A. Prūse savos meklējumos nonākusi pie leģionāra Alfreda Udenāna atmiņām, kas rakstītas šajā bēgļu nometnē: “Kopā ar Rīgas puišiem 1943. gada 10. novembrī ieradāmies Vaiņodē uz apmācībām. Apmācību laikā, mūsu otrā bataljona uztura katlā bija iebērta inde. Ļoti daudzi saslima. (..) Laimīgā kārtā visi atveseļojās. Acīmredzot indes deva bija par mazu. Vainīgais bija kāds karavīrs no Latgales.”

Tad A. Prūse atcerējusies veco vaiņodnieku stāstīto, ka tāds gadījums noticis un ka Vaiņodē dzīvo cilvēks, kas lielījies, ka to izdarījis. “Kad par to dzirdēju, tam neticēju, domāju – tas taču nevar būt! Kā kāds cilvēks var būt tik ļauns! Domāju, ka lielībnieks vien. Izrādās, ka vaiņodnieki tiešām stāstījuši taisnību…” Vaiņodniece uzzinājusi arī to, ka par šo negantību ar nāvi toreiz esot sodīti divi nevainīgi cilvēki, kas apglabāti Vaiņodes kapsētā.

Tagad muzeja vadītāja ir apņēmības pilna noskaidrot, kur šķīvis, kas tik pārsteidzošā kārtā nonācis Vaiņodē un kalpojis par diedziņu, kas atklājis šo pagātnes notikumu, ticis atrasts. Tā atradējs, ierodoties muzejā, neko sīkāk par to neesot pastāstījis.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Aldas Prūses foto

Vaiņodes muzeja vadītāja Alda Prūse ir apņēmības pilna noskaidrot visu, kas saistās ar šķīvja “atnesto” stāstu.