Kāpēc uzsāk uzņēmējdarbību? Lai
nopelnītu naudu. Tā ideju Priekules centrā atvērt kebabu ēstuvi pamato
Vladislavs Riško, kas darbojas mammas Tatjanas uzņēmumā SIA “AVATARI”.
Baudīt lavašā ietītu gaļu ar dārzeņiem un īpašu mērci šeit varēs līdz pirmajam
sniegam, teic ēstuves darbinieks.

“Ļoti ātri pagatavot. Priekulē nav. Jauniešiem noderīgi. Lielākajai
daļai ļoti patīk,” uz jautājumu, kāpēc nolemts priekulniekiem un pilsētas
viesiem piedāvāt tieši kebabus, atbild uzņēmuma direktore Tatjana. Viņas sacīto
papildina Vladislavs, norādot, ka līdz šim Priekulē neesot bijis vietas, kur
darbdienu vai brīvdienu vakaros pasēdēt, atpūsties un apēst kaut ko siltu. “Priekulē
ir vēl darbinieku ēdnīca, kas varbūt tikai pusdienas piedāvā. Mēs te esam
monopols. Nav jārēķinās ar kādu cilvēku, kam nepatiks par latu astoņdesmit
paēst. Mēs varam uzlikt, kādu cenu gribam, un cilvēki vienalga paņems.
Jauniešiem kebabi patīk. Nav jābrauc uz Liepāju, uz Lietuvu pakaļ. Mēs
piedāvājam garšīgāk,” skaidro Vladislavs, kurš patlaban RTU filiālē
Liepājā studē uzņēmējdarbību.

Kādas atsauksmes no klientiem? “Katram
izpatikt nevar. Ja garšo, pasaka. Citi uzskata, ka Liepājā garšīgāk. Cits atnāk
paēd un ir laimīgs, ka te piedāvā kaut ko asu, to, ko citi nevar, jo mēs visas
mērcītes paši taisām katru rītu. Kādam par daudz, kādam par maz. Cilvēki
dažādi. Vairumam patīk,” saka ēstuves darbinieks. Vaicāts, vai daudz
pamatkapitāla nepieciešams šādas uzņēmējdarbības uzsākšanai, Vladislavs atbild
apstiprinoši. Tomēr ēstuves īpašnieki zaudētājos nepalikšot. Telpas, kas
atrodas pie vagoniņa, kas pavisam jauns iegādāts Vācijā, ir uzņēmēju īpašums,
tāpēc nav nepieciešami nekādi papildu izdevumi.

Lai iemācītos pagatavot kebabus, jaunie uzņēmēji pēc padoma vērsušies arī
pie Latvijas kebabu tirgotājiem, tomēr bez rezultātiem. “Kur tik mēs
nevērsāmies… Neviens negribēja parādīt, iemācīt,” apliecina Tatjana. Tomēr
tagad, kad bizness jau uzsākts, Vladislavs apgalvo, ka Priekulē piedāvā baudīt
garšīgākus kebabus nekā Liepājā. “Galvenā lavašu atšķirība ir mērcītes.
Lai būtu garšīgāk nekā Liepājā, mēs licenci pirkām Lietuvā. Viņi mums iemācīja
taisīt. Kādu gaļu likt, cik likt, kā uzcept. Kāds māk uzcept skaistāk, garšīgāk,
tā ir liela atšķirība,” norāda Vladislavs. To, kā tiek gatavota mērce,
Vladislavs neatklāj. “Komercnoslēpums. Tas ir vairāk nekā skaidrs,”
viņš saka.

Drīzumā ēstuvē tiks piedāvāti arī frī kartupeļi un izlejamais alus. “Neesam
Rīga, kur uz katra stūra ir bārs. Tāda iespēja kaut kur dziļākos laukos – pat
ja Priekule skaitās pilsēta, es vienalga viņu nosauktu par laukiem – ir pareta.
Neliela iespēja kaut kur pasēdēt, nosvinēt kaut ko. Te jau cilvēkiem nav
tūkstošu kabatā. Ja ir divsimt latu, aizbraukt uz restorānu Liepājā ar trīsdesmit
cilvēkiem viņš nevar. Atnākt te un nesamaksāt pat simtu, tas viņiem ir ļoti
izdevīgi un mums arī,” pārliecināts ēstuves pārstāvis. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 14. septembra numurā.

#kvards-20130914-06#