Trešdiena, 10. augusts Inuta, Brencis, Audris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kuldīgas un Aizputes ieceri apvienot slimnīcas vērtē pretrunīgi

Kuldīgas un Aizputes ieceri apvienot slimnīcas vērtē pretrunīgi
30.10.2006 10:20

0

Atslēgvārdi

Eksperti: apvienošanās novedīs pie Aizputes slimnīcas slēgšanas
Līdz nākamā gada sākumam, iespējams, tiks panākta šovasar iecerētā Kuldīgas un Aizputes slimnīcu apvienošanās, par ko augustā abu pilsētu domes pieņēma konceptuālu lēmumu un izveidoja darba grupas projekta izstrādāšanai. Tā īstenošana uzlabos iedzīvotāju veselības aprūpi un slimnīcas finansiālo situāciju, uzskata šo pašvaldību un ārstniecības iestāžu vadītāji. Arī Veselības ministrija (VM) to “visnotaļ atbalsta un sniegs iespējamo palīdzību”, tajā skaitā finansiālo palīdzību (Ls 500 000), atzīmējot, ka nākamais varētu realizēties Valkas un Valmieras slimnīcu apvienošanās projekts, bet vēlāk tam sekos arī citi. Daži mediķi un politiķi šo ieceri gan vērtē skeptiski un sauc par tuvredzīgu.

Pastāvēs, kas apvienosies

Lai arī apvienošanās idejas tēvs ir Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis, ar konkrētas rīcības ierosinājumu nākuši Aizputes mediķi, kuri secinājuši, ka viņu slimnīca var pastāvēt labākajā gadījumā izdzīvošanas režīmā. “Pievienojot slimnīcu Liepājai, kā tas paredzēts māsterplānā, faktiski notiktu tās likvidācija, jo Liepājai mēs esam pārāk tālu un sīki. Kuldīga ir stipri tuvāk ne tikai kilometru ziņā, bet arī mentāli, jo jūtamies aptuveni līdzvērtīgi un nebaidāmies tikt absorbēti,” skaidro Liepājas rajona Aizputes zonālās slimnīcas direktore Laima Ķēniņa, piebilstot, ka to pierāda līdzšinējie savstarpēji izpalīdzēšanas gadījumi ar speciālistiem un medikamentiem.

“Vairāki Aizputes mediķi piestrādā Kuldīgā, viņiem tas šķiet pieņemami un interesanti,” saka I.Eglītis, priecājoties, ka līdzīgi domā arī vairāki jaunie speciālisti, kas ir ar mieru Rīgu mainīt pret romantisko Kurzemes pilsētu. “Kuldīgas slimnīca ir pirmā un vienīgā, kas pēc valstiskuma atjaunošanās Latvijā uzbūvēta pilnīgi no jauna un atbilstoši Eiropas prasībām. Mums ir paveicies sagādāt modernu aparatūru, tās izmantošana atmaksājas. Grēks sūdzēties arī par speciālistu un pacientu trūkumu, brauc pat no kaimiņu rajoniem un pilsētām,” stāsta I.Eglītis. Tomēr, lai arī šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad nācies strādāt ar zaudējumiem, slimnīcai varētu pat būt peļņa, “ilglaicīgai ekonomiskai stabilitātei tā ir par mazu”.

Apvienošanās juridiski nozīmēs kopuzņēmuma izveidošanu un kopīgu naudas maku, tātad iespējas nedublēt dārgus pirkumus un labu speciālistu piesaistīšanu. Ar pacientu nogādāšanu vienā vai otrā slimnīcā problēmu nebūšot, tas darīts arī agrāk. Ir arī iespējams ar speciālu autobusu aizvest uz darbu mediķus. Iezīmēt ārstnieciskās darbības virzienus, kas varētu saglabāties vai pastiprināties pēc apvienošanās, bet no kā būtu jāatsakās, ir viens no galvenajiem katras slimnīcas darba grupas uzdevumiem. Pēc tam notiks kopīga saruna, kurā nāksies meklēt kompromisu.

Nekāpt uz grābekļa

Bijusī veselības ministre, tagad Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JL), kura ilgus gadus strādājusi un arī joprojām pieņem Aizputes slimnīcā, to ir arī vadījusi, kaimiņu mediķu “precības” neatbalsta, jo negatīva pieredze ir gan Liepājā, gan Daugavpilī — “reāla ieguvuma nav, bijusi tikai darbības imitācija”. I.Circene stāsta, ka ir lūgusi Aizputes un Kuldīgas domei, abu slimnīcu vadītājiem paskaidrot, kādi apvienojoties būs ieguvumi, jo ārstu skaits un pakalpojumu izmaksas nemainās, no valsts saņemtā nauda arī paliek tā pati.

“No I.Eglīša sacītā var vienīgi noprast, ka patiesībā plāns ir agrāk vai vēlāk Aizputes slimnīcu likvidēt. Tādā gadījumā pacientu plūsmu ģimenes ārsti novirzīs uz Kuldīgu, kura tajos ir ieinteresēta, jo līdz šim strādājusi ar zaudējumiem, ko sedza valsts,” skaidro I.Circene. Viņa vairākkārt uzsver, ka “apvienošanās nav glābiņš, bet gan Aizputē valsts medicīnisko pakalpojumu sniegšanas beigu sākums”, un iesaka izvēlēties specializēšanās t.s. monoprofilajā plānveida palīdzībā, piemēram, endoprotezēšanā.

Apvienošanās ierosinājumus kuldīdznieki izteikuši arī Saldus un Talsu mediķiem, taču nav guvuši atsaucību. SIA Saldus medicīnas centrs valdes priekšsēdētājs Agris Skujevskis un a/s Talsu slimnīca direktors Māris Stalts to komentēja pilnīgi identiski: “Tur nebija loģikas un ekonomiska pamatojuma, tikai vīzija.” A.Skujevskis norādīja, ka viņi arī tagad nav parādos un ir iegādājušies lokālam centram atbilstošu aparatūru. Savukārt M.Stalts piebilda, ka neredz jēgu apvienoties vienāda profila un arī iespēju slimnīcām. Ja to darīt, tad labāk ar lielākām, piemēram, Ventspili.

Lokālo slimnīcu apvienošanās atbalstāma un pozitīva ir tikdaudz, cik tā sekmē aprūpes kvalitātes un ārstēšanas pieejamības uzlabošanos kopumā, saglabā optimālo gultas vietu skaitu, uzsver Liene Šulce, nevalstiskās organizācijas Latvijas Pacientu tiesību birojs, kura viens no mērķiem ir veicināt valsts, pašvaldību un uzņēmēju ieinteresētību veselības aprūpes uzlabošanā, direktore. “Protams, slimnīcām ir ekonomiski jāizdzīvo un jāattīstās, bet tas nedrīkstētu kļūt par pašmērķi uz pacientu rēķina. Vispirms vispusīgi jāizvērtē katra konkrētā situācija,” viņa piebilst.

***

Slimnīcu salīdzinājums
Kuldīgas slimnīca; Aizputes slimnīca
Dibināta 1830.gads 1889.gads
Nodarbināto skaits 286 120
Kopējais gultu skaits 120 100
Pērn apkalpoti pacienti 4893 3001
Pērn dzimuši mazuļi 385 166

***

Ieguvumi mediķu vērtējumā
Ieguvumi, dibinot pašvaldību kopuzņēmumu Kurzemes reģionālā slimnīca, Aizputes un Kuldīgas mediķu vērtējumā
– no konkurences uz sadarbību pacientu pieņemšanā
– reģionālās slimnīcas statusā būtu izdevīgāki tarifi, pacientu iemaksas, valsts investīcijas, ES fondi
– tehnoloģiju izvietojums tur, kur tās vislabāk var noslogot
– kopīgi iepirkumi, koordinētas piegādes
– resursu optimizācija: kopīgi dežūrdienesti, saskaņotas investīcijas un personāla mācības, jaunu tehnoloģiju ieviešana
– struktūrvienību apvienošana: asins sagatavošanas nodaļa, aptieka, centrālā sterilizācija, vienota administrācija
– samazinās birokrātiskie izdevumi slimnīcas un struktūrvienību sertificēšanai, pārskatiem, iepirkumu procedūrām
– respektējamāka pārstāvniecība dažādās organizācijās, ministrijās
– vienota ārstēšanas metodika, tehnoloģijas, risinājumi
– labākas iespējas speciālistu piesaistē
– konkurētspējas pieaugums reģionā un Rīgā
– lokāla politiskā un finanšu stabilitāte

Jānis Trops
“Diena”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz