Šonedēļ arī Lejaskurzemē ar pilnu jaudu aizsācies lauksaimniekiem tik nozīmīgais kulšanas laiks. Pirmie to, protams, iezvanīja ilggadīgo zālāju sēklu audzētāji Dunalkā un Bunkas pusē. Viņiem sekoja ziemas rapšu un ziemas miežu saimnieki Vērgalē, kuriem piebalsoja ķimeņu novācēji Durbes novadā. Bet izkaptis jau asina arī kviešu druvu īpašnieki. Kaut gan rapšu un graudu birums šovasar nav gluži tik bagāts kā pērn, to nekādā gadījumā nevarot saukt par sliktu. Turklāt novākšanas apstākļi ir tuvu ideāliem.

Zemgalē pat sakot, ka tas, kurš šovasar nav izkūlis piecas tonnas rapšu no hektāra, neesot uzskatāms par īstu zemnieku. Tagad viss esot atkarīgs no tā, kādas būs cenas tirgū. Taču pārstrādes uzņēmumi tās vēl vilcinās nosaukt, un pirmās pazīmes rāda, ka tās ir nokritušās. 

Vācot ražu, par ieņēmumiem nerunā

Viens no pirmajiem šajā pusē ražas novākšanu uzsāka Bunkas pagasta zemnieku saimniecības “Saules 1” saimnieks Viesturs Niedols, kuļot ilggadīgo zālāju sēklas. Tagad visu to, kas bijis kuļams, viņš jau novācis. Par ražu nesūdzoties. Vislabākais birums – sarkanajai auzenei. Bet timotiņam, āboliņam, vasaras miežiem un auzām vēl jānobriest un jāsagaida savs laiks.

Pirmdien pie rapšu novākšanas stājās kooperatīvās sabiedrības “Vērgale 1” ļaudis. Viņi šo eļļas kultūru audzē pirmo gadu un tikai četrdesmit hektāru platībā, tādēļ vēl daudz nezināmo, kas jānoskaidro. Valdes priekšsēdētājs un darbnīcu vadītājs Normunds Ozols izteikumos par ražu un iespējamajiem ieņēmumiem “Kurzemes Vārdam” bija atturīgs. Kūlumu tieši no kombaina kooperatori vedot uz Liepājas akciju sabiedrību “Baltic Holding Company”, ar kuru noslēgti līgumi. Tas esot izdevīgi, jo vērgalniekiem nav pašiem savu pirmapstrādes iespēju. Valdes priekšsēdētājs atzina, ka ziemas rapšu sējumi šajās saulainajās un tveicīgajās dienās ir ienākušies un ilgāk gaidīt ar to novākšanu vairs nebūtu prāta darbs. Ja pārstrādātāji būtu kūlumu pieņēmuši jau pagājušajā nedēļā, Ozolprāt, novākšanu varēja uzsākt kādu dienu pat agrāk.

Otrā Liepājas rajona pusē – Priekules apkārtnē – rapšu kulšanu pašlaik izvērš zemnieku saimniecības “Ruģi” īpašnieks Pēteris Indriekus. Viņam jānovāc aptuveni 160 hektāru šās kultūras. Lauksaimnieks paškritiski atzina, ka šovasar raža nebūšot tik laba kā citiem kolēģiem, jo esot nepietiekami piestrādājis pie audzēšanas. Par birumu viņš runāšot tikai tad, kad novākšot visus laukus, jo tad varēs aprēķināt vidējo skaitli. Kaut gan arī viņam līgums par sadarbību noslēgts ar “Baltic Holding Company”, kūlumu Pēteris nevedot uz Liepāju, bet uzkrājot savās kaltēs, kur vietas diezgan. Tā ērtāk arī pārstrādātājiem, kam pašlaik jātiek galā ar lielu slodzi. 

Perspektīvu saredz ķimenēs

Nedaudz citādāk nekā pie kolēģiem ražas novākšana šovasar iesākusies kooperatīvajā sabiedrībā “Durbes grauds”, kur pirmās kuļ ķimenes. Ar šo divgadīgo graudaugu audzēšanu valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča savā zemnieku saimniecībā “Gobzemji 1” ar lielākiem un mazākiem panākumiem un apjomiem nodarbojas kopš 1995.gada. Šogad viņam ķimenes jākuļ aptuveni piecos hektāros. Tās esot labi ienākušās, taču labvēlīgajos laika apstākļos paguvušas pieaugt ar nezālēm. Novākšanai izmantojot kombainu “Jeņisej”, kuram nekas nav jāpārbūvē, pilnīgi pietiekot, ja tiek samazināts ventilatora apgriezienu skaits.

 Sandris teica, ka vēlāk nākšoties dūšīgi padarboties, kamēr kūlumu izdosies attīrīt no piemaisījumiem. Tomēr tas esot tā vērts, jo kooperatīvā sabiedrība atradusi sadarbības partnerus Austrijā, kuri vēlas nodarboties ar ķimeņu audzēšanu un esot gatavi neierobežotā daudzumā Latvijā iepirkt sēklu. Arī maksāt viņi solot vairāk, nekā iespējams saņemt vietējā tirgū. Šādu perspektīvu spārnoti, arī citi “Durbes grauda” dalībnieki šogad pievērsušies ķimenēm. Līdz ar to kopējā platība, kas ierādīta šai kultūrai, palielināšoties līdz 70 hektāriem, kas ražu dos nākamgad. Durbenieks pasūrojās, ka vienlaikus ir jāatrisina ķimikāliju problēma, jo Latvijā vairs neesot pieejams augu aizsardzības līdzeklis gerards. Ar to bija iespējams iznīcināt nezāles ķimeņu laukos, bet visi citi pieejamie apkarošanas līdzekļi izrādījušies nepietiekami efektīvi. 

Graudu cenas nebūs augstas

Enerģiski pie ziemas rapšu novākšanas stājies Dunalkas zemnieku saimniecības “Krastmaļi” vērienīgais saimnieks un sēklaudzētājs Jurijs Flaksis, kuram pavisam jānokopj ap 70 hektāru. Vērtējot laukus un vērojot, kā, kājas augstu cilādami, soļo stārķi, viņš atzina, ka raža varētu svārstīties no trim līdz četrām tonnām no hektāra. Lejaskurzemes apstākļiem tas esot labi. Pēc tam vēl jānovāc labība un zirņi. Zemkopis teica, ka, piemērotos laika apstākļos strādājot, ir iespējams darbus ne tikai paveikt ātrāk, bet arī tehnika labāk kalpo un nelūzt. Tas savukārt samazinot ražošanas izmaksas. Bet rapšu kūlumu “Krastmaļu” saimnieks nogādā uz “Durbes grauda” kaltēm, jo apjomi esot tik lieli, ka paša klēts varot izrādīties par šauru.

Par audzējuma ievākšanu šonedēļ gādāšot arī Vērgales pagasta zemnieku saimniecības “Gausēni” īpašnieks Jānis Cielava, kurš šādās reizē pats sēžas pie sava “Sampo” stūres. “Nav jau neviena cita, kam to darīt,” viņš sacīja.

“Gausēnu” saimnieks apstiprināja “Durbes grauda” vadītāja sacīto, ka graudu cenām esot tendence samazināties. Taču ne jau Latvijas zemnieki šīs lietas spējot kaut kā iespaidot. Eiropas Savienība informē, ka šogad graudu kopievākums jau tagad salīdzinājumā ar pērno gadu ir lielāks par 32 miljoniem tonnu, bet Ukrainā izkults par 40 procentiem vairāk nekā pērn. Tas tad arī nosakot, kāds būs pieprasījums.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Stāvot uz kombaina pakāpiena, Dunalkas pagasta zemnieku saimniecības “Krastmaļi” saimnieks Jurijs Flaksis vēro, kā tumša un mirdzoša ziemas rapšu graudiņu straume no kūlēja tvertnes pārceļo uz automašīnas kravas tilpni.