Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Piektdiena, 19. jūlijs

Vārdadiena: Digna, Jautrīte, Kamila

"Kumeliņš" skanējis neskaitāmas reizes

Atslēgvārdi gavieze

Gaviezē tagad pietrūkst tāda ceļojoša muzikanta, secina sirmie gavieznieki, sanākuši senlietu krātuvē pieminēt 95. dzimšanas dienā Voldemāru Gavēni. Viņu gan tik oficiāli neviens nedēvē. Laikabiedriem dziesminieks ir vienkārši Valdis. Talantīgs vietējais puisis ar akordeonu plecos, kas spēlē ballēs, kāzās, kristībās un citos godos. Vājās redzes dēļ viņu pēc ballēm vienu nevar mājās laist. Kāds puisis nes akordeonu, Valdim zem rokas ķeras pāris meitenes. Toties jebkuru dzirdētu melodiju muzikants iegaumē un var nospēlēt pēc dzirdes.

"Čakšu kapsētā pie mūsu Valda kapa deg svecītes. Tie ir sveicieni no gaviezniekiem, kam viņš sagādājis prieku ar savu mūziku," piemiņas pasākumu iesāk senlietu krātuves izveidotāja Alma Kāle. Viņa uzsver, ka māte visvairāk veidojusi V. Gavēņa mākslinieka likteni. Zēns pēc slimošanas ar šarlaku kļuva vājredzīgs, taču vecāki izlēma nesūtīt viņu prom no mājām uz speciālo skolu Rīgā. Valda skolasbiedrene Elmīra Rozenšteina atceras, kā kaimiņi viņai stāstījuši, ka mamma dēlam lasot priekšā uzdoto, lai viņš varētu mācīties. "Atnācu uz mūsu jaunatvērto pamatskolu 2. klasē. Valdis jau mācījās 6. klasē. Vecuma starpības dēļ jau nebija nekādas draudzības. Mēs tādi mazi krumslīši bijām," sirmā kundze skaidro, kāpēc neko daudz par V. Gavēni pastāstīt nevarot.

Gaviezes pagasta darbiniece Ilga Sprūde tur rokās vecu kladi. "Māte bija vienkārša lauku sieva, kas ikdienā darīja visus nepieciešamos darbus. Bet, atverot šo dzeju kladi, var tikai apbrīnot to gara spēku, kas viņai bija un ko viņa deva tālāk," saka A. Kāle. I. Sprūde atklāj, ka šī dzejas klade sākta 1914. gada 11. janvārī. Taču pārrakstīta 1929. gada 18. aprīlī, par to liecina ieraksts. "Tādas klades, kurās ieraksta mīļākos dzejoļus, bija visiem, man arī. Valda mamma lasījusi Heini, Šilleru, lielo domātāju darbus, krievu dzeju. No latviešu autoriem tuvi bijuši Veidenbaums, kura dzejas rindas ir liktas par šīs klades moto, arī Rainis, Aspazija, Treimanis. Pierakstīti arī spārnotie izteicieni," kladi pārlapo I. Sprūde. Šie vērtīgie pieraksti ir jāsaudzē un būtu jārestaurē, jo kladei jau lapas birst laukā. 

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 11. decembra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Novados

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!